"Nevajadzētu aizmirst, ka Klintona administrācija savulaik tika nosaukusi Miloševiču par miera un stabilitātes faktoru Balkānos," Dačičs sacījis Belgradas izdevumam "Nedeljni Telegraf".
Ar Klintona administrācijas atbalstu tika rīkotas miera sarunas, kuras ļāva noslēgt Deitonas miera līgumu un izbeigt 1992.- 1995.gada Balkānu karu. Miloševičs, toreiz būdams Serbijas prezidents, parakstīja šo dokumentu Bosnijas serbu vārdā.
1999.gadā, ASV bija galvenā loma NATO vadītajā bombardēšanas kampaņā, kuras mērķis bija apturēt serbu represijas pret Kosovas albāņiem, kuru rīkošanā arī tiek apsūdzēts Miloševičs.
Kā zināms, 2000.gada oktobrī Miloševičs tika gāzts, bet šā gada jūnijā izdots Hāgas starptautiskajam tribunālam, tomēr viņš joprojām ir savas kādreiz visvarenās Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs.
Pagājušajā nedēlā Miloševičs noraidīja tribunāla izvirzītās apsūdzības, ka viņš vadījis serbu genocīda kampaņu Bosnijā.
Viņam izvirzītas arī apsūdzības noziegumos pret cilvēci un citos kara noziegumos sakarā ar serbu spēku rīkoto etnisko tīrīšanu Horvātijā 1991. un 1992.gadā un ar Kosovas konfliktu septiņus gadus vēlāk. Miloševiča prāva Kosovas konflikta lietā paredzama februārī.
Miloševiča advokāts Belgradā Dragoslavs Ogņanovičs izteicies, ka nezina, vai uz prāvu kā liecinieks tiks uzaicināts Klintons, bet dažu "politiskās pasaules pārstāvju" uzaicināšana esot iespējama, jo Miloševičs uzskata prāvu par politisku. "Daži cilvēki noteikti tiks uzaicināti, bet mēs apsvērsim, kas tie būs un kādu procedūru šajā nolūkā izmantot," viņš sacījis aģentūrai "Reuters".
Pēc Ogņanoviča teiktā, ANO tribunāls plāno pirmstiesas sēdi 9.janvārī, un daži iespējamie liecinieki varētu tikt paziņoti tad.