Miloševičs apsūdzēja starptautiskos miera uzturēšanas spēkus Kosovā (KFOR) par palīdzības sniegšanu etniskajiem albāņu nemierniekiem - Kosovas Atbrīvošanas armijai (KAA) atriebības īstenošanā pret serbiem un citām minoritātēm, kad tie ieradās provincē 1999.gada jūnijā.
"Ir pierādījumi par tiešu sadarbību starp šo noziegumu pastrādāšanā starp okupējošo armiju ... un no otras puses KAA, kas turpināja laupīt, zagt un nogalināt visus un ikvienu, kas nav albānis," viņš sacīja.
Pateicoties KFOR aizstāvībai, apmēram 3000 serbu ir tikuši nogalināti, apgalvoja Miloševičs.
Viņš pielīdzināja serbu pareizticīgo baznīcu grautiņus Kosovā milzīgo Budas statuju iznīcināšanai Afganistānā, ko paveica gāztais talibu režīms.
Viņš sacīja, ka tāds pats "vandalisms" notika, kad tika sagrautas baznīcas Kosovā "ar Apvienoto Nāciju atbalstu un kareivju klātbūtni".
"Visbriesmīgākie albāņu teroristu noziegumu ir pastrādāti ar KFOR labvēlību," viņš uzsvēra.
Miloševičs ANO kara noziegumu tribunālā piektdien arī paziņoja, ka plāno aicināt par lieciniekiem savā prāvā bijušo ASV prezidentu Bilu Klintonu, kā arī vairākus tagadējos un bijušos Rietumvalstu līderus.
Liecinieku vidū viņš vēlas redzēt arī bijušo Vācijas kancleru Helmūtu Kolu, ANO ģenerālsekretāru Kofi Annanu, bijušo ASV valsts sekretāri Madlēnu Olbraitu un bijušo Vācijas ārlietu ministru Klausu Kinkelu. Tāpat viņš vēlas par lieciniekiem uzaicināt ASV amatpersonas, kas piedalījušās miera sarunās, kurās 1995.gadā tika parakstīts Deitonas miera līgums, kas izbeidza karu Bosnijā un Horvātijā. Otrdien Miloševičs paziņoja, ka vēlas, lai viņa prāvā liecinātu Francijas prezidents Žaks Širaks.
Ja Miloševiča uzaicinātie liecinieki nevēlēsies ierasties uz tiesu, apsūdzētajam ir tiesības prasīt, lai ANO kara noziegumu tribunāls viņiem nosūta pavēsti.
Miloševičs piektdien turpināja lasīt savu aizstāvības runu, rādot fotogrāfijas ar sakropļotiem līķiem un sagrautām mājām, kas, pēc viņa teiktā, bijuši NATO aviācijas uzlidojumu mērķi 1999.gadā.
Apsūdzētais arī paziņoja, ka Klintons ir devis rīkojumu bombardēt Ķīnas vēstniecību Belgradā 1999.gadā, jo vēlējies ar to "ieiet vēsturē".
"Bija gluži skaidrs, ka uzbrukums tika vadīts tieši no ASV," par incidentu 1999.gada 7.maijā, kad, pēc NATO teiktā, kļūdaini raidīta raķete sagrāva Ķīnas vēstniecību Belgradā, nogalinot trīs tās darbiniekus.
"Bombardējot Ķīnas vēstniecību Belgradā, Klintons gribēja ieiet vēsturē kā pirmais vīrs, kas bombardējis Ķīnas teritoriju. Tas nebija nelaimes gadījums," apgalvoja Miloševičs.
Saistībā ar šo incidentu NATO atvainojusies Pekinai, nodēvējot to par "traģisku kļūdu".
Taču Lielbritānijas ietekmīgais laikraksts "Observer" 1999. gada oktobrī vēstīja, ka vēstniecības bombardēšana tik tiešām notikusi pēc pavēles, jo NATO rīcībā bija nonākusi informācija, ka šī ēka tiek izmantota, lai pārraidītu Dienvidslāvijas armijas sakarus.
Laikraksts, atsaucoties uz augsta ranga Eiropas, ASV un NATO amatpersonām, vēstīja - aliansei bija pamats uzskatīt, ka ķīnieši arī novērojuši ASV spārnoto raķešu uzbrukumus Belgradai, lai izstrādātu stratēģiju, kā pret tiem cīnīties.
ANO kara noziegumu tribunāls sagaida, ka piektdien Miloševičs pabeigs savu aizstāvības runu, lai nākamajā nedēļā tiesneši varētu sākt uzklausīt lieciniekus.
Lietas izskatīšanas ceturtajā dienā Miloševičs apsūdzēja NATO uzbrukumos civiliedzīvotājiem, kas bija palikuši Kosovas provincē konflikta laikā, un apgalvoja, ka Rietumi vēlējušies panākt bēgļu skaita palielināšanos, lai pēc tam tajā vainotu serbu spēkus.
"Kosovas albāņu pārvietošanās bija stratēģiski svarīga [toreizējā ASV prezidenta Bila] Klintona administrācijai," teica apsūdzētais, piebilstot, ka bēgļu liktenis kalpojis par attaisnojumu NATO rīcībai.
Miloševičs tiesai parādīja desmitiem šaušalīgu fotogrāfiju, kurās bija redzami sakropļoti līķi, tostarp mazi bērni.
Bijušais valstsvīrs pastāstīja, ka NATO bumbas 1999.gada aprīlī trāpījušas albāņu bēgļu kolonnai, kas atgriezās savā dzimtajā ciematā. Pēc viņa teiktā, mierīgie iedzīvotāji nogalināti, jo pretējā gadījumā NATO nevarētu apgalvot, ka serbu spēki civiliedzīvotājus padzen no mājām.
"Vēl šaušalīgāku signālu albāņiem, kas atgriezās savā ciematā, nebūtu bijis iespējams dot," norādīja Miloševičs.
Runājot rāmā un drūmā balsī, bijušais Dienvidslāvijas prezidents aprakstīja ciematu sagraušanu NATO uzlidojumos, nosauca fotogrāfijās redzamo upuru vārdus, vecumu un apstākļus, kādos viņi gājuši bojā.
"Šis karš bija pilnīgi bezjēdzīgs un noziedzīgs. Tie, kas ierodas nogalināt guļošus bērnus, tik tikko spēj mierīgi gulēt paši, ja viņi vispār ir cilvēki," viņš uzsvēra.
Bijušais Dienvidslāvijas prezidents ceturtdien parādīja tiesai videomateriālu un fotogrāfijas ar cilvēkiem, kuri, pēc viņa teiktā, nogalināti NATO uzlidojumu laikā Dienvidslāvijai 1999.gadā, cenšoties pierādīt, ka aliansei uz rokām ir asinis.
Viņš arī paziņoja, ka NATO un Rietumi ir "safabricējuši melu okeānu", lai attaisnotu 1999.gada karu pret Dienvidslāviju.
Miloševičs pauda viedokli, ka viņš ir atriebes vadītas "noziedzīgas" un "politiskas" prāvas upuris.
Kādreizējais valstsvīrs apsūdzēja NATO starptautisko tiesību pārkāpumos, bombardējot Serbiju un ieviešot izmaiņas Balkānu kartē, lai izārdītu bijušo Dienvidslāviju.
Piektdien viņš šo viedokli atkārtoja. "Visi starptautisko tiesību likumi un NATO statūti tika pārkāpti," apsūdzētais teica tiesai.
NATO ir atzinusi, ka gaisa triecienos Dienvidslāvijai gāja bojā nevainīgi cilvēki, un izteikusi nožēlu par šiem upuriem. Taču Miloševičs apgalvoja, ka mērķēšana uz civiliedzīvotājiem bijusi alianses militārās stratēģijas sastāvdaļa.
"Mēs pārtvērām sarunas starp pilotu un viņa komandcentru .. Pilots teica, ka tā nav armijas kolonna un ka viņš var saskatīt zemniekus un traktorus. Un centrs atbildēja: "Pildiet pavēles!"," teica bijušais valstsvīrs.
Viņš arī apsūdzēja Hāgas kara noziegumu tribunālu "terorisma veicināšanā" Balkānos līdz ar viņa tiesāšanu, norādot, ka etnisko albāņu kaujiniekiem šonedēļ bijuši svētki, kad sākās prāva pret Miloševiču.
Otrdien, kad bijušajam Dienvidslāvijas prezidentam tiesa pirmo reizi deva vārdu, viņš paziņoja, ka viņa tiesāšana nav ANO kara noziegumu tribunāla kompetencē, un nosauca to par "linča tiesu".
Starptautiskais bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls tiesā Miloševiču par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci trijos konfliktos, kas sagrāva bijušo Dienvidslāviju - Horvātijā no 1991. līdz 1995.gadam, Bosnijā no 1992. līdz 1995.gadam un Kosovā 1999.gadā. Par zvērībām Bosnijā, kur notika asiņainākais Balkānu konflikts, kas laupīja dzīvību 200 tūkstošiem cilvēku un lika vēl miljonam doties bēgļu gaitās, bijušajam prezidentam izvirzīta arī apsūdzība genocīdā, kas ir vissmagākais kara noziegums.
Prokurori prognozē, ka Miloševiča prāva ilgs vismaz divus gadus, un notiesāšanas gadījumā viņam draud mūža ieslodzījums.