"Šis traģiskais teksts ir augstākajā mērā absurds. Jums būtu jāpateicas man par mieru Bosnijā, nevis jāvaino karā," viņš teica.
"Par karu Bosnijā ir atbildīgi spēki, kas sašķēla Dienvidslāviju un viņu sabiedrotie Dienvidslāvijā, nevis serbi," piebilda Miloševičs.
Tiesas sēdē, kas sākās aptuveni pulksten 9.30 (10.30 pēc Latvijas laika), tika nolasīts Miloševiča apsūdzības raksts, lai tiesa pārliecinātos, ka viņš zina, par ko tiek apsūdzēts.
Tiesas priekšsēdētājs tiesnesis Ričards Mejs Miloševiča vietā paziņoja, ka apsūdzētais neatzīst savu vainu viņam izvirzītajos 29 apsūdzības punktos par genocīdu, līdzdalību genocīdā, noziegumiem pret cilvēci un citiem kara noziegumiem, ko Bosnijas kara laikā pastrādājuši serbu spēki nolūkā "ar varu un uz visiem laikiem atbrīvot lielas Bosnijas un Hercegovinas teritorijas no lielākās daļas neserbu, pārsvarā Bosnijas musulmaņu un horvātu".
Bosnijas kara zvērībās viens no šaušalīgākajiem notikumiem ir aptuveni septiņu tūkstošu musulmaņu zēnu un vīriešu noslepkavošana 1995.gada jūlijā Srebreņicā. ANO kara noziegumu tribunāls šo masu slaktiņu atzinis pret genocīdu pret Bosnijas musulmaņiem.
Tiesas sēdes laikā Miloševičs vairākkārt vīpsnāja, kad tika nolasīts viņa apsūdzības raksts. Viņš bija ģērbies tumši zilā uzvalkā, zilā kreklā ar pelēku kaklasaiti un pret tiesu izrādīja nievājošu attieksmi.
Miloševičs, kurš kopš jūnija atrodas apcietinājumā Hāgā, arī iepriekšējās tiesas sēdēs ir atteicies atzīt vai noliegt savu vainu kara noziegumos Horvātijā, kas pastrādāti no 1991. līdz 1995.gadam, kā arī Kosovā no 1998. līdz 1999.gadam. Tiesnesis arī toreiz viņa vārdā lika protokolā ierakstīt, ka apsūdzētais savu vainu neatzīst.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
