Pēdējās dienās, kopš Krievija paziņoja par robežkontroles zonas ieviešanas uz līdz šim atvērtās robežas ar Baltkrieviju, pamanāmāks un skaļāks kļuvis Minskas un Maskavas strīds.
Baltkrievijas ilggadējais prezidents nācis klajā ar paziņojumiem, ka viņa valstij Krievijas plānotā aviobāze nav vajadzīga, kā arī atklājis, ka sūdz tiesā kaimiņvalsti par samazinātajām naftas piegādēm.
Kopš Ukrainas konflikta sākuma Minska, kurai ar Maskavu ir bijušas ciešākas attiecības nekā jebkurai citai bijušās PSRS valstij, gan ir sākusi izrādīt pazīmes, ka ir nobažījusies par Kremļa rīcību. Nozīmīgu lomu spēlē arī ekonomiskais faktors. No Krievijas lielā mērā atkarīgā Baltkrievijas ekonomika cieš Krievijas finansiālo likstu dēļ.
FDD par robežkontroles zonas noteikšanu uz robežas ar Baltkrieviju paziņoja 1. februārī. Rīkojums, kurš stāsies spēkā 7. februārī, paredz radīt nepieciešamos apstākļus robežas apsardzībai.
Tikmēr Minska pārmeta, ka Maskava par saviem plāniem Baltkrieviju nav brīdinājusi un ka šāds kaimiņu solis ir pretrunā abu valstu sadarbības un caurspīdīguma principiem.
FDD paziņojums sekoja Baltkrievijas lēmumam atcelt vīzas īstermiņa ceļotājiem no 80 valstīm, tostarp ASV un Eiropas Savienības (ES) loceklēm. Krievija uzskata, ka Baltkrievijas jaunā vīzu politika apdraud Krievijas drošību. Taču, domājams, ka visa pamatā varētu būt strīds par gāzes cenām.
Krievija un Baltkrievija deviņdesmitajos gados izveidoja tā saukto "vienoto valsti", kas nozīmēja arī savstarpējās robežkontroles atcelšanu. No Baltkrievijas uz Krieviju un otrādi var ceļot bez aizķeršanās, kā tas ir Šengenas zonā.
Strīds par naftas un gāzes piegādēm starp Krieviju un Baltkrieviju izcēlās 2016. gadā. Minska tolaik vienpusēji nolēma, ka Krievijas piedāvātā gāzes cena 132 dolāri (122 eiro) par tūkstoti kubikmetru ir netaisnīga un Krievijai par gāzi samaksāja pēc tarifa 73 dolāri (68 eiro) par tūkstoš kubikmetriem, atgādina aģentūra UNIAN.
Krievija uz to reaģēja, samazinot naftas piegādes Baltkrievijas pārstrādes rūpnīcām. Krievijas vicepremjers Arkādijs Dvorkovičs paziņoja, ka Baltkrievijas parāds par gāzi ir 550 miljoni dolāru (508 miljoni eiro).
Nespējot panākt progresu sarunās par gāzes cenu, Lukašenko septembrī kritizēja Krieviju par spiediena izdarīšanu uz Minsku, draudot pārskatīt sadarbību ar Krieviju.
Krievijas naftas piegāžu sarukums lielā mērā ietekmējis Baltkrievijas iekšzemes kopprodukta sarukumu. Tieši jūlijā, kad Krievija nolēma samazināt naftas piegādes, par 37,6 % saruka Baltkrievijas naftas produktu eksports.
1.februārī Minska, atbildot uz nespēju vienoties par gāzes cenu, palielināja tarifu Krievijas naftas tranzītam cauri Baltkrievijai. Tarifs paaugstināts par 7,7%, salīdzinot ar iepriekšējo, ziņo "Gazeta.ru". Iepriekš Minska gan brīdināja, ka gatavojas tarifu pacelt par 50%, vēlāk plānotais sadārdzinājums samazināts līdz 20,5%.
3. februārī strīds ir sasniedzis jaunus augstumus, Lukašenko paziņojot, ka samazināto naftas piegāžu sakarā Minska ir tiesā iesniegusi prasību pret Krieviju, ziņo aģentūra BELTA.
"Strīds bija tikai par gāzi. Viņi sāka pārkāpt visas vienošanās, apcirpt naftu. Mēs, protams, vērsāmies tiesā. Būs tiesvedība," paziņoja Lukašenko, sīkāk neko nepaskaidrojot.
Pirms tam piektdien Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievija bez Krievijas naftas var arī iztikt. Prezidents arī kritizēja Krieviju, ka attieksme pret baltkrievu delegāciju, kas risina sarunas ar Maskavu, mēdz būt necienīga. "Atbrauc ministri, stāv rindā pieņemšanas telpā," apraksta Lukašenko.
Notiekot gāzes tarifu strīdam, piektdien Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievijai savā teritorijā nav vajadzīga Krievijas iecerētā militārā aviobāze.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2015. gada septembrī parakstīja rīkojumu par militārās aviobāzes izveidošanu Baltkrievijā, kur tiktu izvietoti Su-27 iznīcinātāji.
"Priekš kam no militārā viedokļa šī bāze vajadzīga? Nav viņa te vajadzīga! Šī bāze un lidmašīnas, ko viņi grib te sūtīt – tā ir demonstrācija," Lukašenko teikto tikšanās laikā ar žurnālistiem citē aģentūra TASS.
Tā vietā Lukašenko kā saprātīgu alternatīvu Krievu aviobāzes izveidei Baltkrievijā minēja Krievijas kaujas lidmašīnu nodošanu baltkrieviem. "Mums ir lieliski piloti, mums ir lieliska skola. Jūs ziniet, ka mēs ar kaujas lidmašīnām nekarojam sliktāk. Jūs mums dodiet 20 lidmašīnas – mēs taču esam vienots grupējums," skaidroja Lukašenko.
To, ka Baltkrievijai Krievijas aviobāze nav vajadzīga Lukašenko norādīja jau 2015. gada oktobrī, paziņojot, ka neko nezinot par Krievijas plāniem.
Kopš Ukrainas konflikta sākuma Lukašenko ar dažādiem izteikumiem ir gan izteicies kritiski pret Maskavu, gan paudis uzticības apliecinājumus. 2015. gadā viņš kritizēja "krievu pasaules" konceptu, un uzsvēra, ka Baltkrievija nav tās daļa, taču citā reizē prezidents solīja "līdz nāvei aizsargāt Krieviju".
Krievija un Baltkrievija deviņdesmitajos gados izveidoja tā saukto "vienoto valsti", kas nozīmēja arī savstarpējās robežkontroles atcelšanu. No Baltkrievijas uz Krieviju un otrādi var ceļot bez aizķeršanās, kā tas ir Šengenas zonā.
Tāpat Baltkrievija ir locekle Putina izlolotajā Eirāzijas ekonomiskajā savienībā (EES), kur bez Krievijas ir arī Kazahstāna, Armēnija un Kirgizstāna.
Februārī uzvirmojušā strīda kontekstā piektdien Lukašenko kritizēja EES par nevienlīdzīgiem nosacījumiem tās dalībvalstīm, Lukašenko uzsvēra, ka savienība nerisina jautājumus, kas tai būtu jārisina.
Baltkrievijas prezidents uzsvēra, ka, iestājoties savienībā, Minska rēķinājās, ka tajā valdīs vienlīdzība, taču realitātē negodīgu cenu un nosacījumu dēļ valsts esot zaudējusi 15 miljardus dolāru, ziņo UNIAN.
Iepriekšējā dienā. 2. februārī, Krievijas aģentūra "Regnum" ziņoja, ka Baltkrievija plānojot izstāties no EES un, iespējams, arī no vienotās valsts. Piektdien tādus plānus Lukašenko gan pilnībā noliedza.
"Kas attiecas uz paziņojumu par EES un vienoto valsti. Pilnīgs izdomājums," piektdien preses konferencē atbildēja baltkrievu prezidents.
Jāatzīmē, ka 2016. gada septembrī Lukašenko brīdināja, ka Minska ļoti uzmanīgi analizē Baltkrievijas dalību EES un citos ar Krieviju saistītos projektos.
Baltkrievijas ekonomika ir spēcīgi atkarīga no Krievijas, tāpēc lielā kaimiņa ekonomiskās likstas ietekmē arī baltkrievus. Analītiķi uzskata, ka Minska diez vai pa īstam saraus visas attiecības ar EES, jo bez Krievijas palīdzības varētu attapties pavisam dziļā "ekonomiskā bedrē"