Pirmdien 93 gadu vecumā mūžībā aizgājis bijušais ASV aizsardzības ministrs Roberts Maknamara, kurš savulaik dedzīgi atbalstīja Savienoto Valstu iesaistīšanos Vjetnamas karā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

93 gadu vecumā pirmdien mūžībā aizgājis bijušais ASV aizsardzības ministrs Roberts Maknamara, kurš savulaik spēlēja ievērojamu lomu, Savienotajām Valstīm iesaistoties Vjetnamas karā.

Politiķis, kurš savārga pēc kritiena pagājušajā gadā, kad viņš salauza skriemeli, no dzīves aizgāja plkst.5.30 (plkst.12.30 pēc Latvijas laika), pavēstīja viņa laulātā draudzene Daiena.

"Viņa vecums viņu panāca," sacīja dzīvesbiedre. "Viņš nebija slims. Viņš aizgāja mierīgi miegā."

Maknamara ieņēma aizsardzības ministra amatu no 1961. līdz 1968.gadam prezidenta Džona Kenedija un Lindona Džonsona administrācijās.

Lai gan Maknavara īstenoja spožu karjeru rūpniecībā un starptautiskajās finansēs, viņu galvenokārt atcerēsies saistībā ar Vjetnamu.

Līdz ar Džonsonu pretkara aktīvistu acīs viņš kļuva par galveno simbolu kļūmīgajai ASV politikai Dienvidāzijā, kas prasīja 58 000 amerikāņu karavīru dzīvību.

Savulaik prese Vjetnamas konfliktu pat iedēvēja par "Maknamaras karu".

Sākotnēji 1916.gada 9.jūnijā Sanfrancisko dzimušais Maknamara amerikāņu acīs bija viens no pazīstamākajiem starp Kenedija pulcētajiem nācijas "labākajiem un gudrākajiem", kas veidoja jauneklīgā Baltā nama saimnieka komandu.

Taču 1968.gadā, pakļaujoties Džonsona spiedienam, viņam nācās kabinetu pamest. Tobrīd jau vīlies Dienvidāzijas operācijā, Maknamara atļāvās kritizēt ASV veikto Ziemeļvjetnamas teritorijas bombardēšanu.

Visu atlikušo mūžu Maknamara mēģināja skaidrot ASV lomu Vjetnamā un atvainojās par pieļautajām kļūdām. Viņš kļuva arī par Oskara balvu ieguvušās dokumentālās filmas "The Fog of War" ("Kara migla") galveno varoni.

Filmā viņš stāsta par sarežģīto lēmumu pieņemšanas procesu Vjetnamas kara laikā, kā arī par savu lomu Kubas raķešu krīzes laikā.

Sākotnējo ievērību Maknamara izpelnījās kā viens no "Brīnumbērnu" komandas, kas pēc Otrā pasaules kara iedvesa jaunu dzīvīgumu autobūves gigantā "Ford Motor Co", bet savu publisko karjeru viņš noslēdza kā Pasaules Bankas (PB) prezidents.

Par ASV aizsardzības ministru Maknamara kļuva 1961.gadā, un šajā amatā viņš pavadījis līdz šim valsts vēsturē visilgāko laiku. Savas privātajā biznesā pārbaudītās organizatora spējas viņš izmantoja, cenšoties modernizēt arī Pentagonu.

Taču arvien lielākā mērā viņa uzmanību prasīja Vjetnama. ASV militārās klātbūtnes sākumposmā, Vašingtonai to uzskatot par vienīgo veidu, kā bloķēt komunisma izplatīšanos Dienvidāzijā, Maknamara pats devās turp vairākās faktu noskaidrošanas misijās.

Tomēr Teodors Vaits savā grāmatā "The Making of the President 1968" uzsver, ka Maknamara brīdinājis no pārāk vieglprātīgas iesaistīšanās pilna mēroga karā, aicinot lēmuma pieņemšanu šajā jautājumā uzticēt Kongresam, to publiski izdebatējot.

Tomēr Kenedijs apstiprināja nelielu Vjetnamā izvietoto ASV spēku palielināšanu, bet pēc viņa noslepkavošanas 1963.gadā Džonsons pakļāvās ģenerāļu spiedienam un sāka strauju kontingenta pastiprināšanu, beigās ASV karavīru skaitam Vjetnamā sasniedzot pusmiljonu.

Maknamara, pārliecināts par iespēju karu pabeigt līdz 1965.gada Ziemassvētkiem, visu savu enerģiju veltīja Džonsona politikas sekmīgai īstenošanai, taču pārrēķinājās, prognozējot sagaidāmo pretestību gan Vjetnamā, gan pašās ASV.

1967.gada nogalē viņš jau izteica kritiku par lēmumu sākt Ziemeļvjetnamas bombardēšanu, reaģējot uz uzbrukumiem ASV spēku bāzēm dienvidos. Nākamajā gadā Džonsons izšķīrās par viņa atcelšanu, piedāvājot Maknamaram ieņemt PB prezidenta krēslu.

1971.gadā preses rokās nonāca slepeni un ļoti delikāti Pentagona dokumenti - oficiāls pārskats par ASV iesaistīšanos Vjetnamā.

Savā darbā "McNamara: His Ordeal in the Pentagon" Henrijs Trūvaits stāsta, ka Maknamara devis rīkojumu sagatavot laikraksta "The New York Times" rīcībā nonākušo pārskatu, lai nākamās paaudzes varētu izvairīties no kļūdām, kādas Vjetnamā pieļāva tādi inteliģenti un labu nodomu vadīti vīri kā viņš pats.

"Taču, kad tā saturs parādījās presē, viņa prieku par vēstures noskaidrošanu ļoti aptumšoja šoks, ka divas administrācijas (Kenedija un Džonsona) melojušas par kara eskalāciju," raksta Trūvaits.

"Mans Dievs, vai kaut viens domā, ka es būtu to pasūtījis, ja saprātīgi cilvēki varētu secināt, ka tas mani parāda kā meli?" esot izsaucies Maknamara.

Turpinādams darbu PB, Maknamara iesaistījās krusta karā pret nabadzību un panāca PB ietekmes paplašināšanu.

Kad viņš stājās amatā 1968.gadā, PB trešās pasaules valstīm gadā aizdeva tikai miljardu dolāru. 1981.gada 30.jūnijā, Maknamaras pēdējā darbadienā, PB jaunattīstības valstīm aizdeva 11,5 miljardus dolāru.

Bez tam Maknamara mainīja iepriekšējo PB uzsvaru uz smago rūpniecību, pārorientējoties uz tādām pamatjomām kā lauksaimniecība un iedzīvotāju skaita pieauguma kontrole.

Pēc PB prezidenta amata atstāšanas Maknamara joprojām uzturēja biroju Vašingtonā un kļuva par vairāk nekā desmit lielu uzņēmumu, tostarp "Washington Post", valžu locekli.

Viņš bija arī trīspusējās komisijas loceklis sadarbības veicināšanai starp ASV, Eiropu un Japānu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form