Seulas Nacionālās universitātes slimnīcas vadītājs Ohs Biunghē pavēstīja, ka Kims miris svētdienas naktī pēc vietējā laika (sestdienas vakarā pēc Latvijas laika). Domājams, ka bijušais valsts vadītājs miris no smagas asins infekcijas un akūtas sirds nespējas.
Kims ceturtdien tika nogādāts slimnīcā ar lielu drudzi. Pēdējos gados viņš slimnīcā ārstējis insultu, angīnu un pneimoniju, piebilda slimnīcas vadītājs.
Viņš bija nozīmīgs demokrātijas kustības aktīvists un gadu desmitiem iebilda Dienvidkorejā pastāvošajai militārajai diktatūrai. Kā valsts prezidents no 1993. līdz 1998.gadā viņš lika pamatu miermīlīgai varas nodošanai, jo valstī līdz tam bija notikuši daudzi militāri apvērsumi.
Kims arī sāka plašu pretkorupcijas kampaņu Dienvidkorejā un solīja nesaņemt nekādus labumus no savas politiskās darbības. Tomēr to sagrāva viņa dēla apsūdzēšana kukuļošanā un nodokļu nemaksāšanā.
Kā prezidents viņš tiek uzteikts par nozīmīgāko militāro veidojumu izjaukšanu un caurskatāmības ieviešanu Dienvidkorejas finanšu sistēmā, bet vienlaikus tiek pelts par nepareizu valsts pārvaldi Āzijas finanšu krīzes laikā, kurā cieta daudzi konglomerāti valstī un tai bija jālūdz Starptautiskā Valūtas fonda palīdzība.
1927. gada 10. decembrī turīgā zvejnieku ģimenē dzimušais Kims Korejas kara laikā vadīja Aizsardzības ministrijas propagandas radioprogrammu, bet 1954.gadā tika ievēlēts kā jaunākais parlamenta deputāts. Dažus mēnešus vēlāk viņš pievienojās opozīcijas partijai, saniknojot militāro pārvaldi.
Pagājušā gadsimta 80. gados - pēc tam, kad 1979.gadā viņš tika izslēgts no parlamenta par darbībām, kas vērstas pret valdību - viņam divas reizes bija piespriests mājas arests un 23 dienas viņš ievēroja badastreiku, protestējot pret politisko apspiešanu.
