Par Mandelas nāvi tautai televīzijas uzrunā paziņoja DĀR prezidents Džeikobs Zuma. "Mūsu nācija ir zaudējusi savu diženāko dēlu," pavēstot nācijai skumjo vēsti, teica viņš
Reaģējot uz vēsti par Mandelas nāvi, ar līdzjūtības apliecinājumiem klajā nākuši vairāku lielvalstu līderi. ASV prezidents Baraks Obama īpašā videouzrunā norādīja, ka cilvēce ir zaudējusi vienu ietekmīgākajiem un drosmīgākajiem vīriem. Obama arī atzina, ka nevarētu iedomāties, kāda būtu viņa paša dzīve, ja viņš nebūtu sekojis Mandelas piemēram.
Mandela, kurš bija pirmais melnādainas DĀR prezidents, vadīja valsti no 1994. līdz 1999. gadam. Pirms tam cīnītājs par cilvēku līdztiesību savas aktivitātes dēļ 27 gadus pavadīja cietumā, kur, domājams, sagandējis savas plaušas, strādājot akmeņlauztuvēs. Astoņdesmitajos gados Mandela saslima ar tuberkulozi.
Bijušais prezidents no publiskās dzīves pazuda 2004. gadā un kopš tā laika reti parādījās sabiedrībā. Mediķi rūpējās par eksprezidenta veselību viņa mājā Johannesburgā.
Mandela dzimis 1918. gada 18. jūlijā un studējis likumus. Savu politisko darbību viņš sāka ar iesaistīšanos dažādu rasu nacionālajā kustībā ''Āfrikas Nacionālais kongress" (ANC), kas vēlējās panākt pārmaiņas DĀR.
1948. gadā pie varas Dienvidāfrikā nāca "Nacionāla partija", kas ieviesa aparteīda režīmu -, šķirojot cilvēkus un viņu tiesības pēc to rases. ANC uz to atbildēja ar pasīvu pretošanās akciju aparteīda likumiem.
1952. gadā Mandela kļuva par vienu no ANC prezidenta vietniekiem. Saskaroties ar arvien lielāku diskrimināciju no valdības puses, Mandela un citi ANC līderi kustību vadīja arvien radikālākā virzienā, līdz 1956. gadā Mandelu tiesāja par nodevību. Piecus gadus ilgajā prāvā Mandelu attaisnoja.
1960. gada martā policija Šarpevillē nogalināja 69 pretaparteīda demonstrantus. Pēc šī notikuma valstī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis un aizliegta ANC darbība. Organizācija uz to atbildēja ar atteikšanos no savas nevardarbīgās politikas un Mandela piedalījās ANC militārā spārna "Tautas šķēps" veidošanā. Nākamais prezidents kļuva par grupējuma militāro komandieri un devās uz ārzemēm iegūt militāro apmācību un meklēt atbalstu ANC.
Mandelu arestēja un notiesāja ar piecu gadu cietumsodu, kad viņš atgriezās valstī. 1963. gadā viņu un citus ANC līderus pratināja par plāniem ar varu gāzt valdību. Nākamajā gadā Mandelam piesprieda mūža ieslodzījumu. Apcietinājuma gados Mandela kļuva par starptautisku simbolu cīņai pret aparteīdu.
Pakļaujoties iekšējam un starptautiskajam spiedienam, 1990. gadā DĀR valdība Mandelu atbrīvoja un atcēla ANC darbības aizliegumu. Nākamajā gadā Mandela kļuva par ANC līderi.
1993. gadā Mandelam un toreizējam DĀR prezidentam Frederikam Vilemamde Klerkam piešķīra Nobela Miera prēmiju. 1994. gadā notika DĀR pirmās visu rasu vēlēšanas, kurās Mandela kļuva par prezidentu.
1998. gadā Mandela, trešo reizi stājoties laulībā, apprecēja Mozambikas prezidenta atraitni Gracu Mačelu. Aktīvista otrā sieva Vinnija ir pretrunīgi vērtēta pretaparteīda aktīviste.
No ANC vadītāja amata Mandela atkāpās 1997. gadā, bet divus gadus vēlāk beidzās viņa prezidentūras termiņš. 2004. gadā Mandela paziņoja par savu aiziešanu no publiskās dzīves, tomēr eksprezidents turpināja nodarboties ar labdarību.
