Miris notiesātais 'Aušvicas grāmatvedis'
Foto: AP/Scanpix/LETA

96 gadu vecumā miris bijušais SS virsnieks Oskars Grēnings jeb "Aušvicas grāmatvedis" (attēlā), kuram bija piespriests četru gadu cietumsods par līdzdalību 300 000 cilvēku nogalināšanā Holokausta laikā.

Grēnings miris jau piektdien 9. martā, bet par viņa nāvi mediji ziņo pirmdien, vēsta raidsabiedrība "Deutsche Welle".

Grēnings 2015. gada jūlijā tika atzīts par līdzatbildīgu 300 000 slepkavībās un viņam tika piespriests četru gadu cietumsods. Tas gan nestājās spēkā, jo to pārsūdzēja gan aizstāvība, norādot uz Grēninga vājo veselību, gan apsūdzības puse. Pērn novembrī tiesa nolēma, ka Grēnings ir spējīgs izciest cietumsodu. Tomēr līdz šim viņš vēl netika apcietināts.

Grēnings Nacionālsociālistu partijas bruņotajam spārnam SS pievienojās brīvprātīgi, būdams 21 gadu vecs. Viņa uzdevums Aušvicas koncentrācijas nometnē bijis ieslodzīto naudas un vērtslietu uzskaitīšana.

2015. gadā tiesas laikā viņš paziņoja, ka izjūt "morālu vainu" par dienestu Aušvicā, bet noliedza personīgu iesaisti masu slepkavībās.

"Delfi", atsaucoties uz aģentūru LETA, jau ziņoja, ka Vācijas varasiestādes vēl pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados pēc ilgstošas izmeklēšanas atzina, ka Grēnings ir nevainīgs. Taču situācija mainījās 2011. gadā, kad tika notiesāts Džons Demjaņuks.

Kamēr iepriekš kādreizējie nacisti tika tiesāti par konkrētiem noziegumiem, kurus tie pastrādājuši, Demjaņuks tika atzīts par vainīgu, pamatojoties vienīgi uz apstākli, ka viņš dienējis kā apsargs Sobiboras nāves nometnē.

Kā tolaik norādīja tiesnesis Ralfs Alts, pierādījumi viņu pārliecinājuši, ka Demjaņuks bijis koncentrācijas nometnes apsargs un "kā apsargs viņš piedalījies vismaz 28 000 cilvēku noslepkavošanā".

Ukrainā dzimušajam Demjaņukam Minhenes tiesa piesprieda piecu gadu cietumsodu. Pēc notiesāšanas Demjaņuks gan tika atbrīvots līdz brīdim, kad savu lēmumu šajā lietā pieņems apelācijas instance, taču 2012. gada maijā viņš mira, tā arī nesagaidījis sprieduma pārskatīšanu.

Spriedums Demjaņuka lietā mudināja Galveno nacionālsociālistu noziegumu izmeklēšanas pārvaldi atkārtoti pārskatīt iepriekš slēgtās lietas, kas bija ierosinātas pret vēl dzīvajām personām, kuras tiek turētas aizdomās par līdzdalību nacistu kara noziegumos.

Tomēr spriedums Demjaņuka lietā netiek vērtēts viennozīmīgi. Piemēram, Seržs Klārsfelds, Francijas jurists un nacistu "mednieks", pēc prāvas pauda vilšanos, norādot, ka tiesā nav sniegtas nekādas jaunas detaļas šajā lietā un ka tieša Demjaņuka piedalīšanās slepkavībās tā arī netika pierādīta.

"Visi liecinieki ir miruši, un nav nekādu dokumentu, jo viņš bija sīka zivs," intervijā aģentūrai AFP savulaik norādīja Klārsfelds. Spriedums, kurā atzīta Demjaņuka vaina, "var atvērt durvis apsūdzībām par netaisnu tiesu", atzina nacistu mednieks.

Tajā pašā laikā viena no holokaustā izdzīvojušo organizācijām spriedumu Grēninga lietā novērtējusi atzinīgi, vienlaikus atzīstot, ka tas ir "ļoti novēlots solis pretī taisnīgumam".

Source

www.DELFI.lv

Tags

Vācija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form