Ir mirusi pirmā klonētā aita Dollija, piektdien paziņoja Roslina institūts Edinburgā, kas to bija radījis. Institūta paziņojumā teikts, ka lēmums "eitanazēt" sešus gadus veco Dolliju tika pieņemts, kad veterinārajā izmeklēšanā atklājās, ka viņai ir progresējoša plaušu slimība.
"Aitas var dzīvot 11 vai 12 gadus, un plaušu infekcijas ir bieža parādība vecākām aitām, it īpaši tām, kuras tiek turētas iekštelpās. Tiek veikta pilna autopsija, un mēs ziņosim par jebkādiem nozīmīgiem atklājumiem," teica institūta pārstāvis Harijs Grifins.

Dollija tika klonēta no pieaugušas sešus gadus vecas aitas krūšu šūnas un piedzima institūtā 1996.gada 5.jūlijā.

Par tās dzimšanu tika paziņots tikai septiņus mēnešus vēlāk, un par to runāja kā par visnozīmīgāko zinātnisko pavērsienu pēdējo desmit gadu laikā.

Taču tā arī izraisīja karstas debates par klonēšanas ētisko pusi - un šis strīds vēršas plašumā sakarā ar ziņām par cilvēka klonēšanu.

Dollija attīstījās normāli un divas reizes dzemdēja jērus - vispirms Boniju 1998.gada aprīlī un pēc tam 1999.gadā vēl trīs jērus.

Bet trauksmes zvans atskanēja pagājušā gada janvārī, kad Dollijai atklāja kādu artrīta formu, un speciālisti teica, ka tas varētu būt saistīts ar viņas izcelšanos.

Īans Vilmuts, kurš vadīja klonēšanas eksperimentu, vienmēr ir bijis pret mēģinājumiem atkārtot šo procesu ar cilvēkiem un brīdina par neprognozējamām problēmām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!