Pēc pirmdien notikušajām sadursmēm pie Ukrainas parlamenta ēkas Kijevā, kad karavīru un policistu rindās tika iemesta kaujas granāta, no ievainojumiem miruši jau trīs Nacionālā gvardes karavīri, vēsta aģentūra UNIAN.

Par to otrdien paziņojis Ukrainas Iekšlietu ministrs Arsens Avakovs.
"No vakardienas granātas sprādziena ievainojumiem slimnīcā miris vēl viens Nacionālās gvardes karavīrs Slastikovs Dmitrijs, iesaukts no Želtihvodiem," savā "Twitter" kontā otrdien no rīta ierakstīja Avakovs.

Vēl pēc brīža ministrs paziņoja par vēl viena karavīra nāvi – no ievainojumiem miris 24 gadus vecais Bogdans Dacjuks.

Kopējais pirmdienas incidentā bojāgājušo skaits nu sasniedzis trīs. Pirmdien tika ziņot, ka granātas sprādziena rezultātā miris 24 gadus vecs Nacionālās gvardes karavīrs Igors Debrins.

Vēstīts, ka pirmdien pie Augstākas radas ēkas Kijevā izcēlās sadursmes. Protestētāji, kas iebilda pret konstitūcijas izmaiņām, kas paredz varas decentralizāciju un lielāku autonomiju reģioniem, centās izlauzties uz parlamenta ēku.

Kāds aktīvists parlamentu aizsargājošo karavīri rindās iemeta kaujas granātu. Vismaz 122 likumsargi sadursmēs ir cietuši. Tikmēr varas iestādes aizturējušas aptuveni 30 nekārtību cēlājus, tai skaitā granātas metēju.

Ukrainas Augstākā rada pirmdien ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā pieņēma rietumvalstu rosinātos konstitūcijas grozījumus, kas saskaņā ar februārī Minskā panākto vienošanos paredz lielāku autonomiju valsts reģioniem. Šos grozījumus, pret kuriem kategoriski iebilst labējās partijas, atbalstīja 265 no 450 Ukrainas parlamenta deputātiem.

Ukrainas prezidenta Petro Porošenko iesniegtajā grozījumu projektā ir norādīts, ka pašpārvalde atsevišķos Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos ir nosakāma ar atsevišķu likumu, norāda aģentūra BNS.

Ja pašlaik Ukrainas teritoriālo un administratīvo kārtību veido apgabali, rajoni, pilsētas, pilsētu rajoni, mazpilsētas un ciemi, tad grozījumu projekts paredz veidot kopienas, rajonus un reģionus. Dokumentā teikts, ka "Ukrainas teritorija ir sadalīta kopienās. Kopiena ir pirmā vienība Ukrainas administratīvi teritoriālās iekārtas sistēmā. Vairākas kopienas veido rajonu, Autonomā Krimas republika un apgabali ir Ukrainas reģioni".

Grozījumu projekts arī paredz mainīt visu apgabalu nosaukumus, bet vietējās valsts administrācijas paredzēts likvidēt.

Paredzēts, ka kopienu vadīs un pārvaldīs vietējā padome, kuras pakļautībā atradīsies kopienas institūcijas. Ukrainas reģionos un rajonos paredzēts izveidot prefekta institūciju, kas būs centrālās varas izpildītājs.

Prefekts būs atbildīgs Ukrainas prezidenta priekšā, bet atradīsies valdības kontrolē.

Konstitūcijas grozījumi arī paredz, ja gadījumā kopienas priekšsēdētājs vai padome rīkojas neatbilstoši valsts pamatlikumam, apdraud valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību vai rada draudus valsts drošībai, prezidentam ir tiesības vērsties Konstitucionālajā tiesā, apturēt pārkāpēju pilnvaras un iecelt valsts pilnvaroto pārstāvi.

Ja Konstitucionālā tiesa atzīst pārkāpumu, parlamentam pēc prezidenta ieteikuma ir tiesības pirms termiņa izbeigt kopienas priekšsēdētāja vai padomes pilnvaras un izsludināt ārkārtas vēlēšanas.

Plānots, ka pēc varas decentralizācijas kārtējās pašvaldību vēlēšanas notiks 2017. gada oktobra pēdējā svētdienā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!