Kols otrdien atkāpās no Kristīgo demokrātu savienības (CDU) goda priekšsēdētāja amata, vēršoties plašumā CDU slepeno fondu skandālam.
Atsaucoties uz Francijas telekanāla "France-2" veiktu izmeklēšanu, ARD ziņoja, ka no 43,6 miljoniem eiro (26 miljoniem latu), kurus "Elf-Aquitaine" samaksājusi kādam Vācijas naftas pārstrādes uzņēmumam, 15,4 miljoni eiro (deviņi miljoni latu) saskaņā ar Miterāna norādījumiem tikuši piešķirti Kola veiksmīgās velēšanu kampaņas finansēšanai.
Kols paziņoja, ka "nav bijis nekādas runas par naudu" attiecībā uz viņu un Miterānu sakarā ar to, ka "Elf" 1992.gadā nopirka Leinas naftas pārstrādes rūpnīcu Austrumvācijā.
Bijušais kanclers sacīja, ka šajā "Elf" darījumā nav pieskāries naudai vai dzirdējis runājam par kukuļiem.
Abi telekanāli, atsaucoties uz nelaiķa Miterāna bijušo aprindu pārstāvi, atgādināja abu politiķu draudzību un atzina, ka viņu rīcībai bijuši cēli motīvi.
"Tā nebija korupcija vai kukuļošana, bet tā bija nauda vēlēšanu kampaņai. Tas tika darīts valsts - Eiropas labā," sacīja anonīmais informators.
Šajos darījumos piedalījušies abu valstu slepeno dienestu aģenti, un sarunas par šo tematu notikušas galvenokārt Ženēvas viesnīcā "The Richmond".
Laikraksts "Der Spiegel" savā pēdējā numurā ziņoja, ka Saksijas - Anhaltes federālās zemes valdībā ir pazuduši dokumenti par Leinas rūpnīcas pārdošanu "Elf". Rūpnīcas pārdošanas laikā šīs federālās zemes valdību vadīja kristīgie demokrāti.
Kāds franču biznesmenis, kurš šajā darījumā bija starpnieks, decembrī atzinās, ka samaksājis kādai Vācijas politiskajai partijai komisijas naudu 256 miljonu franku (39 miljonu eiro, 23 miljonu latu) apmērā.
Kols novembrī atzinās, ka no 1993. līdz 1998.gadam turējis slepenus CDU kontus. Šādi viņš pārkāpa likumu, kas paredz, ka ir jādeklarē visi politiskie ziedojumi, kuri pārsniedz 20 tūkstošus marku (6,7 tūkstošus latu).