Medvedevs iekļāvis Vasiļjevska laukumu to teritoriju sarakstā, kur masu pasākumus saskaņot var tikai Krievijas valsts galva personīgi. Izmaiņas 1992.gada likumā par kultūras un vēstures pieminekļa "Maskavas kremlis" saglabāšanu ieviestas 4. janvārī.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem informāciju par plānoto pasākumu prezidentam var iesniegt valdība, Federācijas padome, Valsts dome, augstākās tiesu instances un Maskavas mērs. Pārskatu prezidentam jāiesniedz ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms paredzētā pasākuma laika, vispirms to saskaņojot ar Federālo apsardzes dienestu, Krievijas Prezidenta lietu biroju, turklāt par pieteikumu jāsaņem pozitīvs slēdziens no prezidenta administrācijas.
Jaunā kārtība ieviesta pēc protesta akcijām "par godīgām vēlēšanām" 2011. gada 10. un 24. decembrī, kad protesta rīkošana Vasiļjeva laukumā tika atteikta.
Viens no protesta akciju rīkotājiem, politiķis Vladimirs Rižkovs portālam "Forbes.ru" paziņojis, ka lēmums acīmredzot ir saistīts ar decembrī notikušajām akcijām. Pēc viņa domām prezidenta rīkojums varētu būt nelikumīgs, jo Vasiļjevska laukums ir Maskavas, nevis federācijas īpašums.
Jau vēstīts, ka Krievijas galvaspilsētā 24.decembrī vairāki tūkstoši cilvēku pulcējās protesta akcijā pret Valsts domes vēlēšanu rezultātu falsificēšanu. Policija ziņo par 30 000 akciju dalībnieku, rīkotāji - par 120 000, bet neatkarīgie novērotāji - par aptuveni 70 000 protestētāju.
Mītiņa beigās opozīcijas pārstāvis Vladimirs Rižkovs nolasīja rezolūciju ar sešām prasībām. Akcijas dalībnieki pieprasa atbrīvot politieslodzītos, pārskatīt 4.decembrī notikušo Valsts domes vēlēšanu rezultātus, atbrīvot no amata Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Vladimiru Čurovu un izmeklēt viņa darbību, kā arī sodīt visus falsifikācija vainīgos. Tāpat protestētāju rezolūcijā pieprasīts reģistrēt visas opozīcijas partijas, padarīt likumus demokrātiskākus un sarīkot jaunas vēlēšanas, kuru norisi kontrolētu vēlētāju apvienības.
Dažādi gājieni, mītiņi un demonstrācijas šajā dienā notika arī citās Krievijas pilsētās.
4.decembra Valsts domes vēlēšanās "Vienotā Krievija" uzvarēja, iegūstot 49,3% vēlētāju atbalsta, tomēr Valsts domē partija zaudēja 77 vietas. Opozīcija norāda, ka arī šis rezultāts ir panākts ar krāpšanos un reālais atbalsts Putinam un viņa partijai ir krietni vien mazāks.
Par vēlēšanu norises pārkāpumiem ziņoja ne tikai starptautiskie un vietējie vēlēšanu novērotāji un opozīcijas aktīvisti, bet arī Valsts domē iekļuvušās Komunistiskās partijas un "Taisnīgās Krievijas" līderi Genadijs Zjuganovs un Sergejs Mironovs. Zjuganovs pavēstīja, ka "Vienotā Krievija" sev pieskaitījusi par 15% vairāk balsu, nekā bija patiesībā, solot izmeklēt vēlēšanu rezultātus visos reģionos. Savukārt Mironovs paziņoja, ka vislielākā krāpšanās notikusi Sanktpēterburgā.
Pret vēlēšanu rezultātiem visā Krievijā protestē tūkstošiem cilvēku. Vislielākā protesta akcija notika 10.decembrī Maskavā, kad pulcējās desmitiem tūkstoši cilvēku.