52 gadus vecais Hadžičs trešdienas rītā tika aizturēts Serbijas ziemeļos. Viņam izvirzītas 14 apsūdzības kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci, kas izdarīti Horvātijas karā, kurš ilga no 1991. līdz 1995.gadam. Šajā karā gāja bojā vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku, un tas beidzās, kad Horvātijas spēki atkaroja serbu ieņemtās teritorijas.
Vukčevičs preses konferencē Belgradā sacīja, ka 1918.gadā tapusī Modiljani glezna "Vīrieša portrets" tika atrasta 2010.gada 30.decembrī, policijai izdarot kratīšanu Zorana Mandiča mājā. Mandičs tika turēts aizdomās par sakariem ar bēguļojošo Hadžiču.
Izmeklētāji uzskata, ka vairākus miljonus eiro vērtā glezna nonākusi pie Hadžiča Horvātijas kara laikā. Viņi konstatēja, ka Hadžičs meklējis pircēju šai gleznai. Vukčevičs pauda uzskatu, ka Hadžičs ar šīs gleznas pārdošanu cerējis iegūt vairākus miljonus eiro, lai varētu aizbēgt no Balkānu pussalas.
"Tas nozīmēja, ka Hadžičam trūkst naudas, un mēs devāmies pa šīm pēdām," sacīja Vukčevičs, kurš raksturoja negaidīto atradumu kā "stratēģisku lūzumu" izmeklēšanā. Prokurors piebilda, ka Mandiča mājā tika atrastas vēl 50 gleznas, bet neviena nav bijusi tik vērtīga kā Modiljani gleznotais portrets.
Hadžičs tika aizturēts mežā pie Krušedolas ciema Fruška Goras nacionālā parka teritorijā, kad viņš tikās ar sakarnieku, kurš bija ieradies nodot viņam naudu. Pie šī ciema atrodas Krušedolas pareizticīgo klosteris, kuru bieži apmeklē ārvalstu tūristi, lai apskatītu tā sienu gleznojumus.
Prokurors pastāstīja, ka Hadžičs uzturējies Serbijā ar viltotiem dokumentiem. Viņš bija bruņots, bet aizturēšanas brīdī neizrādīja pretošanos.
Eiropas Savienība (ES) ir apsveikusi Hadžiča aizturēšanu, raksturojot to kā nozīmīgu soli Serbijas virzībai uz dalību ES.
Hadžičs ir pēdējais notvertais no 161 cilvēka, kuriem apsūdzības izvirzījis Hāgā bāzētais Starptautiskais bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls (ICTY).
Pirms nepilniem diviem mēnešiem Serbijas varas iestādes sagūstīja bijušo Bosnijas serbu armijas vadītāju Ratko Mladiču, kas bija ICTY visvairāk meklētā persona.
Hadžičs, kas agrāk bijis noliktavas strādnieks lauku saimniecībā, tiek apsūdzēts par to, ka pavēlējis nogalināt simtiem un izraidīt tūkstošiem horvātu un citu neserbu no Horvātijas serbu separātistu proklamētās Serbu Krajinas Republikas, par kuras prezidentu viņš bija pasludināts no 1992.līdz 1993.gadam.
Hadžičam izvirzītas apsūdzības par pavēļu došanu Serbijas karaspēkam nogalināt 250 horvātus un citus neserbus, kas sagūstīti Vukovaras slimnīcā pēc tam, kad 1991.gada novembrī pilsētā varu pārņēma Serbijas spēki pēc gandrīz trīs mēnešu ilga aplenkuma.
Eiropas Savienība (ES) maijā atzinīgi novērtēja Mladiča sagūstīšanu, bet turpināja pieprasīt Hadžiča aizturēšanu, lai Serbija varētu turpināt savu virzību uz uzņemšanu ES.
Hadžičs atklāti dzīvoja Serbijas ziemeļu pilsētā Novi Sadā līdz 2004.gada 13.jūlijam, kad ICTY nosūtīja Belgradai viņam izvirzīto apsūdzību un aizturēšanas orderi. Nacionālisti Serbijas drošības dienestos brīdināja Hadžiču, un viņš sāka bēguļot.
Viņa aizbēgšana vairākas dienas tika turēta noslēpumā, jo radinieki apgalvoja, ka viņš uzturas mājās, un policija noliedza, ka esot saņēmusi pavēli viņu aizturēt. ICTY vēlāk publiskoja novērošanas kameru ierakstus, kuros redzams, ka Hadžičs ar somu 2004.gada 13.jūlija pēcpusdienā atstājis māju.
Hadžičs Serbijā bija ieguvis bēdīgu slavu ar iesaistīšanos šaubīgos darījumos, tostarp nelegālā ozolkoka, vīna un jēlnaftas eksportā. Viņš bieži bija redzēts paramilitāro spēku līdera un Belgradas noziedzīgās pasaules vadītāja Zeļko Raznatoviča sabiedrībā.