Moldovas valdība otrdien apsūdzēja Krievijas atbalstītos "politiskos un kriminālos spēkus" centienos destabilizēt situāciju Moldovā pirms martā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām un izteica vēlēšanos pievienoties Eiropas Savienībai (ES).
"Šiem politiskajiem spēkiem ir nodaļas Tiraspolē, kur tiek atmazgāta nauda, un dažādi spēki cenšas ietekmēt vēlētājus, solot viņiem milzīgu naudu par destabilizējošu akciju rīkošanu," sacīja Tarļevs.
Tiraspole ir Maskavas atbalstītās separātiskās Piedņestras republikas galvaspilsēta, un Piedņestrā joprojām atrodas Krievijas karaspēks.
Vizītes gaitā Tarļevs parakstīja vienošanos par ciešākiem politiskajiem un ekonomiskajiem sakariem starp Moldovu un ES un paziņoja, ka 72 procenti Moldovas vēlētāju atbalsta valsts pievienošanos savienībai. "Moldova ir Eiropas valsts un vēlas kļūt par pilntiesīgu šīs kopienas locekli," viņš piebilda. Šāds solis varētu radīt jaunu vilšanos Kremlī, kas jau zaudējis ietekmi tādās valstīs kā Gruzija un Ukraina.
Maskavas un Kišiņevas attiecības pēdējā laikā kļuvušas jūtami vēsākas, kopš no Moldovas izraidīti vairāki Krievijas pilsoņi, kas uzdevušies par vēlēšanu novērotājiem, bet nav varējuši uzrādīt pienācīgus dokumentus, toties pie viņiem atrastas lielas naudas summas un moderna aparatūra, kas izmantota "vēlēšanu klimata novērtēšanai".
Reaģējot uz šo soli, Krievijas Valsts dome piektdien pieņēma rezolūciju, kurā aicināja valdību noteikt pret Moldovu sankcijas, kuras gan neattiektos uz Piedņestru.
"Maskavas vadītie separātistu līderi acīmredzami ir ieinteresēti destabilizēt situāciju - īpaši pirms parlamenta vēlēšanām," žurnālistiem sacīja Moldovas ārlietu ministrs Andrejs Stratans.
Viņš pauda pārliecību, ka par Domes rezolūciju būtu jāsatraucas arī starptautiskajai kopienai, jo tā ir "tieša iejaukšanās Moldovas Republikas iekšējās lietās".
Moldovas komunistiskais prezidents Vladimirs Voroņins, kas tika ievēlēts šajā amatā 2001.gadā un tolaik stingri iestājās par ciešiem sakariem ar Maskavu, kopš tā laika krasi mainījis kursu. Neapmierinātībā ar Krievijas atteikšanos izvest karaspēku no Piedņestras, viņš šobrīd saista cerības ar ES.
Jautājums par valstīm, ko Maskava dēvē par "tuvajām ārzemēm", bet Eiropas Savienība - par savām tuvākajām kaimiņvalstīm, radījis spriedzi ES attiecības ar Krieviju - īpaši pēc revolūcijas Gruzijā un vēlēšanām Ukrainā.
ES nesen paziņoja, ka iecels savu īpašo pārstāvi Moldovā, kam būs uzdots palīdzēt Piedņestras problēmas risināšanā. Stratans apsveicis šo soli. "Tas dos būtisku ieguldījumu Moldovas atkalapvienošanā, uz kuru mēs gaidām jau daudzus gadus," viņš paziņoja.
Moldovas valdība otrdien arī piedraudēja bloķēt Krievijas "Pirmā kanāla" pārraides, protestējot pret tendenciozu Moldovas priekšvēlēšanu kampaņas atspoguļojumu, kas vērtējama kā jaukšanās Moldovas iekšējās lietās, ziņo aģentūra "Infotag".
Krievijas televīzijas "Pirmā kanāla" ziņu pārraides un izklaides programmas ar labo tehnisko kvalitāti un krāšņajiem šoviem Moldovas skatītāji iecienījuši vairāk nekā pašu valsts televīziju.
Sestdien kanāla ziņu programmā "Vremja" piecas minūtes tika pārraidīts ieraksts no Moldovas nacionālistiskās organizācijas "Partia Moldova" apspriedes, kurā tika asi kritizēti Moldovas valdošās Komunistiskās partijas kandidāti un izteikti iebildumi pret krievu valodas lietošanu Moldovā.
Moldovas Televīzijas un radio koordinācijas padomes pārstāvis Jons Mihailo norādījis, ka pārraide bijusi neobjektīva, jo tajā nav piedāvāti "Partia Moldova" oponentu viedokļi. "Partia Moldova" tiek uzskatīta par marginālu politisko organizāciju.
Ja nākotnē Krievijas "Pirmā kanāla" pārraidēs netiks ievērots objektivitātes princips, padome var slēgt tā translāciju Moldovā, brīdinājis Mihailo.
"Pirmā kanāla" pārstāvji pagaidām nav šo brīdinājumu komentējuši.
Pagājušā gada beigās Krievijas valsts televīzija izcēlās ar klaju tendenciozitāti pārraidēs par Ukrainas prezidenta vēlēšanām, atklāti nostājoties promaskaviskā kandidāta Viktora Janukoviča pusē.