Foto: EPA/Scanpix/LETA
Svētdien, 19. februārī, Moldovā pie parlamenta ēkas vairāki tūkstoši iedzīvotāju protestēja pret nabadzību un valdības nespēju risināt ekonomiskās grūtības. Protestus organizējusi valsts prokrieviskā partija "Sor", ziņo raidsabiedrība BBC.

Lielākā daļa protestētāju Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā ieradušies ar autobusiem, kuru izmaksas segusi partija.

"Mēs esam apsmiekls, valdība par mums ņirgājas. Ģimenēm ar četriem vai pieciem bērniem nav ko ēst. Kad mēs ievēlējām šo valdību, viņi solīja palielināt algas un pensijas. Līdz šim mēs ne centa neesam redzējuši," komentēja viena no protestētājām vārdā Ala.

Par elektrību šobrīd iedzīvotāji samaksā vairāk nekā 70% no saviem ienākumiem, ziņojusi Moldovas prezidente Maija Sandu. Protesti par gāzes un elektrības cenu pieaugumu sākās jau pagājušā gada rudenī.

"Sor" partijas ģenerālsekretāre Marina Taubera, kura vadīja svētdienas protestu pie parlamenta ēkas, apgalvo, ka viņas partija nav pret Eiropas Savienību (ES) un vēlas labas attiecības ar visām iesaistītajām pusēm. Tomēr prokrieviskajā partijā ir arī pārstāvji, kuri ar prieku sagaidītu Krievijas iejaukšanos valsts iekšpolitikā, norāda BBC.

Dažas dienas pirms protestiem prezidente publiskā paziņojumā brīdināja, ka Krievija plāno Moldovā iesūtīt militāri trenētus aģentus, kas maskējušies kā valsts iedzīvotāji. Krievijas mērķis esot gāzt Rietumus atbalstošo valdību.

Šādi apvainojumi esot Moldovas amatpersonu mēģinājums novērst uzmanību no pašu sociālajām un ekonomiskajām neveiksmēm, Sandu paziņojumu komentēja Krievijas amatpersonas.

Moldova joprojām ir atkarīga no Krievijas gāzes importa. Aizvadītajā gadā Krievija uz pusi samazināja gāzes piegādi Moldovai, lai izdarītu spiedienu uz Kišiņevu. Arī liela daļa valsts iedzīvotāju ir rumāņu vai krievu valodā runājošie, kas apgrūtina valdības spēju iegūt visu valsts iedzīvotāju labvēlību, skaidro BBC.

Pagājušajā nedēļā preses konferencē Sandu skaidroja, ka šis neesot pirmais Krievijas mēģinājums destabilizēt Moldovas politisko situāciju caur enerģētikas krīzi. Viņa apgalvoja, ka bija gaidāms, ka finansiālās problēmas izraisīs lielas nesaskaņas iedzīvotāju vidū un novedīs pie protestiem.

Prezidente prognozē, ka Kremlis turpmāk plāno agresīvu rīcību, ko veiktu Krievijas nemiernieki ar militāro pieredzi. Tostarp esot plānoti uzbrukumi dažādām institūcijām vai ķīlnieku sagūstīšanu.

57 cilvēkiem, kuri atbraukuši no Krievijas sabiedrotajām valstīm, ieskaitot Serbijas futbola fanus un bokserus no Melnkalnes, liegta ieceļošana Moldovā. Pagājušajā nedēļā uz vairākām stundām slēdza arī Moldovas gaisa telpu.

"Skaidri redzams, ka Krievija ir agresorvalsts," komentējis Moldovas robežpolicijas priekšnieks Rosians Vasiloi. Viņš arī apgalvo, ka draudi esot pastāvējuši jau kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā. Šobrīd Vasiloi uzsver, ka draudi ir citādi – tie ir gan no iekšienes, gan ārpus valsts.

"Ja Ukraina zaudēs karā, tad Moldova būs nākamā, bet es nebaidos," uzsvēra Vasiloi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!