Pēdējās parlamenta vēlēšanās jūlijā vairākumu izcīnīja proeiropeiskie spēki, taču viņiem nepietika balsu sava prezidenta amata kandidāta apstiprināšanai.
Tikmēr septembrī notikušajā referendumā, kurā pilsoņiem vajadzēja paust savu nostāju jautājumā par turpmāku prezidenta ievēlēšanu tiešās vēlēšanās, nepiedalījās pietiekams vēlētāju skaits.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka moldāvi ir noguruši no politikas. Vairāk nekā 20% iedzīvotāju jau izlēmuši nepiedalīties svētdien gaidāmajās vēlēšanās.
"Es viņos vairs neklausīšos," stāsta 42 gadus vecs inženieris. "Jau 20 gadus esam gaidījuši labāku dzīvi Moldovā. Partijas vienmēr nāk ar solījumiem un ik reizi atstāj mūs nabadzībā."
Lai mazinātu vēlētāju apātiju un vairotu informētību, Centrālā vēlēšanu komisija (CEC) 21.novembrī Kišiņevas centrā rīkoja pasākumu "Politisko partiju gadatirgus", kurā vēlētājiem bija iespēja aci pret aci sarunāties ar kandidātiem.
Moldāvu politiķi sadalījušies divās nometnēs - vieni atbalsta virzību Eiropā, otri vēlas ciešākas attiecības ar Maskavu. Līdzīgs noskaņojums valda arī medijos - daži izdevumi atbalsta Komunistisko partiju, bet citi iestājas par valdošās partijas "Alianse integrācijai Eiropā" kandidātiem.
"Tuvojoties priekšvēlēšanu kampaņas beigām politiskā atbalsta dimensijas medijos kļūst ļoti jūtamas," skaidro priekšvēlēšanu kampaņas novērotāja Nadīne Gogu. "Sabiedrībai tas ir ļoti sarežģīti, jo viņiem ir jāskatās vairākus televīzijas kanālus, lai izprastu ziņas."
Analītiķi brīdina, ka jaunais parlaments varētu izskatīties tieši tāpat kā vecais. Tas ļautu komunistu partijai turpināt bloķēt liberālās koalīcijas kandidātu prezidenta amatam, pat ja tā zaudēs vēlēšanās.
"Nav nekādas garantijas, ka vēlēšanas piedāvās izeju no politiskās krīzes," sacīja analītiķis Anatols Taranu. "Pastāv sistēmiskas krīzes risks, kad parlaments nevar ievēlēt prezidentu un vēlēšanas ir nepieciešamas katru gadu. Tā ir absurda situācija, kurai ir destruktīvs iespaids uz valsti. Neviens nezina, kā šī situāciju atrisināsies."
Vēlēšanām rūpīgi līdzi sekos starptautiskā sabiedrība. Eiropas Savienība (ES) un ASV jau izteikušas atbalstu Moldovas demokrātiskai attīstībai.
Pagājušajā nedēļā ASV Senāts pieņēma rezolūciju, atzīstot Moldovas demokrātiskos sasniegumus un paužot atbalstu brīvām un godīgām vēlēšanām.
"Moldova pārvarējusi būtiskus ekonomiskos un politiskos izaicinājumus, lai varētu sarīkot šīs vēlēšanas. To izdošanās ir svarīga ne tikai Moldovai, bet arī visam reģionam," norāda demokrātu senators Džons Kerijs. "Es ceru, ka 28.novembrī Moldovas tautai būs vēlēšanas, kas atbildīs augstākajiem demokrātijas standartiem, lai varētu izveidot valdību, kas spētu turpināt nepieciešamās reformas."
Tikmēr daži politiķi jau sūdzējušies par pārkāpumiem. Izskanējušas apsūdzības pat cilvēku nolaupīšanā un apzinātā ceļu satiksmes negadījumu izraisīšanā.
"Sabiedrībā valda liela spriedze, un valdībai būtu jābūt pilnīgi gatavai jebkādiem izaicinājumiem," brīdina Igors Botans, kurš vada Asociāciju dalībai demokrātijā.
Uz 101 vietu valsts parlamentā kandidē 20 partijas un 19 neatkarīgie pretendenti.
Saskaņā ar jaunākajām sabiedriskās domas aptaujām izredzes iekļūt parlamentā ir pieciem līdz sešiem politiskajiem spēkiem.