"Mēs esam nolēmuši atgūt mantojumu, lai, kas ir pats svarīgākais, tiktu atzīti par tiešiem pēdējā acteku imperatora un viņa meitas pēctečiem, neatkarīgi no naudas summām," teica Giljermo Akosta, kas esot Montesumas pēctecis 14. paaudzē pa Montesumas meitas Isabelas Montesumas līniju.
Šīs pensijas Isabelai Montesumai un visiem viņas pēcnācējiem 1550. gadā, īsi pirms princeses nāves piešķīra Spānijas karalis Kārlis V. Pensija tika piešķirta kā rente par princeses īpašumu izmantošanu.
"Pēc Spānijas karaļu valdīšanas visas neatkarīgās Meksikas valdības, pat revolucionārās, atzina šīs pensijas, līdz 1934. gadā mums no tām bija jāatvadās," sūdzas Akosta.
Akostas vecmāmiņa no tēva puses bija pēdējā, kas saņēma pensiju kā Montesumas pēctece.
Vēsturnieks Aleksandrs Gonsaless, atsaucoties uz vēsturiskiem dokumentiem, norāda, ka laikā, kad pensiju izmaksas tika pārtrauktas, Montesumas pēcnācēji - Akostas un spāņu grāfi Miravaljes - saņēma katrs 5 285 090 zelta peso gadā. Šī summa bija ekvivalenta 1480 gramiem zelta, kuru pašreizējā vērtība ir 90 000 dolāru.
Akosta sola savas tiesības uz Montesumas pensiju pierādīt tiesas ceļā.
