Pirmdien tiesa sāka liecinieku izjautāšanu ar mērķi noskaidrot, kurš deva rīkojumu atklāt uguni pret protestētājiem.
Taču pirmo liecinieku izjautāšana nav viesusi skaidrību šajā jautājumā, jo izrādījās, ka apsūdzības puses izsauktais galvenais liecinieks ticis atzīts par vainīgu policijas telefonsarunu ierakstu iznīcināšanā. Turklāt neviens no pirmdienas sēdē izjautātajiem četriem lieciniekiem, kas pārstāvēja Centrālos drošības spēkus, neapstiprināja, ka Mubaraks vai toreizējais iekšlietu ministrs Habibs al Adlijs devis rīkojumu atklāt uguni pret demonstrantiem, kuri pieprasīja gadu desmitiem valdījušā režīma atkāpšanos.
Ja tiesa atzīs Mubaraka saistību ar demonstrantu slepkavībām, bijušajam līderim draud nāvessods.
18 dienu ilgajos protestos, kuru dēļ Mubaraks bija spiests atkāpties no amata, šā gada sākumā gāja bojā vairāk nekā 850 cilvēku, bet vēl vairāki tūkstoši tika ievainoti, liecina oficiālie dati.
Apsūdzības puses galvenais liecinieks ģenerālis Huseins Mursi, kurš pārraudzīja policijas radio sakarus plašo protestu laikā, paziņoja, ka viens no šajā lietā apsūdzētajiem - bijušais Centrālo drošības spēku komandieris Ahmeds Ramzi - devis rīkojumu izmantot ieročus demonstrantu apspiešanai.
28.janvārī, kad protestētāji vairākās valsts vietās aizdedzināja policijas iecirkņus, Ramzi deva "skaidru rīkojumu aizsargāt Iekšlietu ministriju un pret demonstrantiem likt lietā automātiskos ieročus un skrošu lādiņus."
Kā apliecināja Mursi, Ramzi devis rīkojumu policijas spēkiem rīkoties tā, kā tie uzskatīja par piemērotu.
Taču viņa liecība, kas daļēji bija balstīta uz noklausītām sarunām, tika apstrīdēta, kad aizstāvamo pārstāvji uzdeva jautājumu, vai Mursi nav ticis atzīts par vainīgu kriminālapsūdzībās.
Liecinieks uz šo jautājumu atbildēja apstiprinoši, atzīstot, ka viņam par "kompaktdiska iznīcināšanu" piespriests trīs gadu cietumsods, taču viņš šo spriedumu pārsūdzējis.
Mursi atklāja, ka iznīcinātajā kompaktdiskā bija ierakstītas telefonsarunas no kontrolcentra, kurā viņš strādāja.
Jautāts, vai šīs telefonsarunas bijušas saistītas ar lietā izskatāmajiem notikumiem, liecinieks atbildēja noraidoši.
Turpretī Centrālo drošības spēku majors Emads Badrijs apgalvoja, ka Ramzi nav devis rīkojumu šaut uz protestētājiem.
Badrijs norādīja, ka saņēmis rīkojumu pret demonstrantiem izturēties kā pret "brāļiem vai dēliem".
Trešais liecinieks policijas kapteinis Basems Hasans atzina, ka bijis rīkojums pielādēt ieročus saistībā ar nemieru cēlāju uzbrukumu Iekšlietu ministrijas ēkai Kairā.
Pēc Hasana stāstītā, Ramzi devis rīkojumu "skrošu lādiņu izšaušanai gaisā, ja protestētāji iebruktu ministrijā, un pēcāk šaut viņiem kājās."
Savukārt majors Mahmuds Galals liecināja, ka rīkojums par šaušanu uz demonstrantiem netika saņemts.
Kā stāstīja Galals, dots rīkojums "rīkoties savaldīgi".
Šāds paziņojums izraisīja upuru tuvinieku sašutumu. "Tas ir farss! Tātad mans dēls pats sevi nošāva?" izsaucās kāds vīrietis, kura dēls 28.janvārī tika nogalināts pie policijas iecirkņa.