Ukraina apstiprinājusi jau vēlā pirmdienas vakarā izskanējušas ziņās, ka sākta Ukrainas karavīru evakuācija no Mariupoles metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritorijas.Tiesa, ukraiņi tiek izvesti uz Krievijas kontrolēto teritoriju.
Aizsardzības ministra vietniece Anna Maļara paziņoja, ka 53 smagi ievainoti karavīri evakuēti uz Krievijas spēku (un prokrievisko kaujinieku) kontrolēto Novoazovsku, bet 211 karotāji pa humāno koridoru izvesti uz ārpus Kijivas kontroles esošu ciemu Oļeņivku.
Pirms tam pirmdien Krievija ziņoja, ka ir panākta vienošanās par ievainoto karavīru evakuāciju. Pirmdienas vakarā aptuveni desmit autobusu kolonna atstāja "Azovstaļ" kompleksu, ziņoja aģentūra "Reuters". Aģentūra arī publicējusi fotogrāfijas, kurās esot redzama ievainoto ierašanās Novoazovskā. Sižetu par ievainotu ukraiņu evakuāciju demonstrēja arī Krievijas propagandas mediji, norāda raidsabiedrība BBC.
Maļara norāda, ka Ukrainas karavīri tiks samainīti pret sagūstītajiem krievu karavīriem.
No pašreizējiem paziņojumiem nav skaidrs, cik karavīru vēl palikuši Mariupolē, bet amatpersona uzsver, ka notiek pūliņi pārējo "Azovstaļ" teritorijā palikušo glābšanai. Iepriekš tika ziņots, ka kompleksā atrodoties pat vairāk nekā 1000 pilsētas aizstāvju un simtiem ievainoto.
Vēlāk otrdien Maļara paskaidroja, ka šī bijusi vienīgā iespēja glābt karavīru dzīvības un ka “Azovstaļ” teritorijā palikušo cīnītāju skaits pagaidām netiks atklāts.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis naktī uz otrdienu videouzrunā paziņoja, ka evakuācijas operāciju organizēja Ukrainas armija, izlūkošana un sarunu vedēji, kā arī Sarkanas Krusts un ANO. Tomēr viņš brīdināja, ka Ukrainas aizstāvji netiks atbrīvoti uzreiz – vēl būs nepieciešams laiks sarunām, ziņo aģentūra UNIAN.
"Ukrainas varoņi Ukrainai ir vajadzīgi dzīvi. Tas ir mūsu princips. Domāju, ka šos vārdus sapratīs katrs adekvāts cilvēks," uzrunā uzsvēra Zelenskis.
Tikmēr Krievijas Valsts domē otrdien izskanējuši aicinājumi aizliegt apmaiņai nodot pulka "Azov" karavīrus. Par to Kremļa propagandas manierē, ukraiņus dēvējot par "nacistiem", paziņoja domes spīkers Vjačeslavs Volodins. "Nacistu noziedzniekus nedrīkst nodot apmaiņai, mums ir jādara viss, lai viņi stātos tiesas priekšā," citē UNIAN.
Krievijas parlamentārietis Leonīds Sluckis gājis vēl tālāk, rosinot “Azov” karotājiem piespriest nāvessodu, lai gan tā izpildei Krievijā ir noteikts moratorijs, ziņo “Sky News”.
Diktatora Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs pirms tam apgalvoja, ka pret karavīriem no “Azovstaļ”, kuri padosies, izturēsies saskaņā ar starptautisko likumu prasībām, un ka to ir garantējis pats Putins, vēsta “Sky News”.
Mainīja kara gaitu
Savukārt Ukrainas armijas Ģenerālštābs naktī "Facebook" paziņoja, ka Mariupoles garnizons ir izpildījis savu uzdevumu un augstākā militārā vadība devusi pavēli "Azovstaļ" teritorijā esošajiem komandieriem "saglabāt personālsastāva dzīvības".
"Mariupoles aizstāvji ir mūsu laika varoņi. Viņi uz visiem laikiem ir iegājuši vēsturē. Tā ir atsevišķā īpašas nozīmes vienība "Azov", 12. Ukrainas Nacionālās gvardes brigāde. 36. atsevišķā jūras kājnieku brigāde, robežsargi, policisti, brīvprātīgie, Mariupoles teritoriālā aizsardzība. Noturot pozīcijas "Azovstaļ", viņi neļāva pretiniekam pārmest līdz 17 bataljona taktiskās grupas (aptuveni 20 000 karavīru) citos virzienos. Līdz ar to traucēti plāni ātri ieņemt Zaporižju, realizēt aiziešanu līdz Doneckas un Zaporožjas apgabala administratīvajām robežām, un radīt apstākļus Apvienoto spēku operācijas grupējuma aplenkšanai," skaidro Ģenerālštābā.
Krievijas spēku piesaiste Mariupolei deva laiku sagatavoties aizsardzībai. "Mēs ieguvām kritiski nepieciešamo laiku rezervju savākšanai, spēku pārgrupēšanai, palīdzības saņemšanai no partneriem. Svarīgākais Ukrainas un visas pasaules kopīgais uzdevums ir saglabāt Mariupoles aizstāvju dzīvības. Mēs cīnīsimies par jums visās frontēs tik pat uzticīgi, kā jūs aizstāvat valsti," uzsver štābā.
"Azovstaļ" teritorija ar pazemes tuneļu un bunkuri sistēmu bija pēdējā pretestības sala Mariupolē. Karavīri iepriekš noraidīja Krievijas padošanās ultimātus un apliecināja gatavību cīnīties līdz galam. Tomēr situāciju apgrūtina atrašanās aplenkumā ar ierobežotu pārtikas, ūdens, medikamentu un munīcijas daudzumu nemitīgas bombardēšanas un uzbrukumu apstākļos.
Pulka "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars maija sākumā aicināja pasaules līderus palīdzēt evakuēt ne tikai civiliedzīvotājus, bet palīdzēt arī aptuveni 500 ievainotajiem, kas lielās mokās mirst nepietiekamas medicīniskās palīdzības dēļ.
Situāciju īpaši saasināja rūpnīcas teritorijā izveidotā lauka hospitāļa sabombardēšana aprīļa beigās.
11. maijā Kijiva paziņoja, ka ka piedāvājusi Maskavai apmainīt visus krievu gūstekņus pret "Azovstaļ" teritorijā iesprostotajiem smagi ievainotajiem Ukrainas aizstāvjiem.
Ostas pilsēta Mariupole aplenkumā nonāca jau no pirmajām Krievijas pilna mēroga iebrukuma dienām. Pēc pārējās pilsētas krišanas pretestība turpinājās "Azovstaļ" teritorijā.
Azovstaļ" bunkuros bija patvērušies arī simtiem civiliedzīvotāju, kurus beidzot izdevās pilnībā evakuēt 7. maijā. Tiek lēsts, ka Mariupolē bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits ir vairāk nekā 20 tūkstoši.
Mariupoles iekarošana Krievijai nodrošina kontroli pār lielu daļu teritorijas Ukrainas dienvidos un austrumos, kā arī drošu sauszemes savienojumu no Krievijas uz Krimu.
Mariupolē ir nozīmīga osta, kuras zaudēšana Kijivai rada ekonomiskas problēmas.
Savukārt Kremlim Mariupoles iekarošana ir iespēja prezentēt "panākumus" jau vairāk par diviem mēnešiem ilgstošajā karā, beidzot pilnībā ieņemot kādu no Ukrainas galvenajām pilsētām. Tomēr līdz 9. maijam, kad Krievijā svin uzvaras dienu, "Azovstaļ" teritoriju okupantiem ieņemt neizdevās.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā.
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
