Valdība motivēja ārkārtas stāvokļa ieviešanas nepieciešamību ar teroraktu skaita palielināšanos un bruņotu grupējumu aktivizēšanos uz Afganistānas robežas.
Ārkārtas stāvokļa laikā Pakistānas galvaspilsētā tika ievests karaspēks, bet pats Mušarafs 29.novembrī kļuva par valsts prezidentu uz vēl vienu 5 gadu termiņu, nododot militāro vadību ģenerālim Ašfakam Kiani.
Kā portāls "Delfi" jau informēja, prezidenta zvēresta nodošanas laikā sadursmēs ar policiju iesaistījās aptuveni 200 juristu, kas vēlējās sarīkot protesta gājienu pret armijas vadītāja atkārtotu ievēlēšanu prezidenta amatā.
Ārkārtas stāvokļa atcelšana iezīmē arī parlamenta priekšvēlēšanu kampaņas sākšanos.
Vēlēšanās, kas paredzētas 8.janvārī, piedalīsies arī opozīcijas partijas, kuru priekšgalā ir Benazira Bhuto un Navazs Šarifs.