Eiropas ebreju un musulmaņu organizācijas apvienojušās, vēršoties pret Vācijas tiesas spriedumu, ar kuru mazu zēnu apgraizīšana atzīta par krimināli sodāmu nodarījumu.
Kopīgajā paziņojumā uzsvērts, ka šī prakse esot abu reliģiju fundamentāla tradīcija, un aicināts nodrošināt tās piekopšanai tiesisku aizsardzību.
Kā ziņots, Ķelnes apgabala tiesa jūnija beigās atzina, ka apgraizīšana, kas nav veikta medicīniskos nolūkos, ir "smaga un neatgriezeniska iejaukšanās cilvēka ķermeņa veselumā", un tādējādi musulmaņu un ebreju piekoptā reliģiski motivētā apgraizīšana uzskatāma par krimināli sodāmu miesas bojājumu nodarīšanu.
Tiesas lēmumu, kas gan nav saistošs visā Vācijas teritorijā, nosodījis arī Izraēlas parlaments.
Neierastajā kopīgajā paziņojumā, kura parakstītāju vidū ir Eiropas Rabīnu centrs, Eiropas Ebreju parlaments, Eiropas Ebreju apvienība, Vācijas Turku musulmaņu reliģisko lietu savienība un Briseles Islāma centrs, apgalvots, ka tiesas spriedums esot "uzbrukums mūsu reliģiskajām un cilvēku pamattiesībām".
"Mēs enerģiski aizstāvēsim mūsu tiesības saglabāt mūsu kopīgo tradīciju un aicinām Vācijas parlamentu un politiskās partijas iejaukties, lai steidzamības kārtā atceltu šo spriedumu," teikts paziņojumā.
Ebreju un musulmaņu organizāciju līderi tikušies arī ar Eiropas Parlamenta un Bundestāga pārstāvjiem, lai paustu savu sašutumu un pieprasītu nodrošināt pārliecinoši šī rituāla aizsardzību Vācijas likumos.
Britu raidorganizācijas korespondents no Berlīnes vēsta, ka Vācijas valdību tiesa nostādījusi neērtā situācijā, īpaši pēc tam, kad izskanējuši paziņojumi, kas spriedumu pielīdzina holokausta turpinājumam.
Kā ziņots, tiesa savu spriedumu taisīja, izskatot prokuratūras prasību pret kādu musulmaņu ārstu, kurš apgraizījis četrus gadus vecu zēnu. Divas dienas pēc operācijas māte dēlu nogādāja slimnīcā ar asiņošanu, par ko uzzināja prokuratūra.
Pirmā tiesu instance ārstu attaisnoja, taču prokuratūra spriedumu pārsūdzēja.
Tiesa atzina, ka zēna tiesības uz sava ķermeņa veselumu ir pārākas par viņa vecāku tiesībām piekopt savu reliģiju.
Ja bērns ir veselīgs, ebreju zēni parasti tiek apgraizīti astoņas dienas pēc dzimšanas. Savukārt musulmaņu zēni tiek apgraizīti daudz vēlāk.
Vācijā katru gadu galvenokārt reliģisku iemeslu dēļ tiek apgraizīti tūkstošiem zēnu.
Līdz šim vācu ārsti, kas veikuši šo operāciju, darbojušies tā dēvētajā pelēkajā zonā un varējuši atsaukties uz to, ka nav zinājuši par apgraizīšanas aizliegumu.
"Spriedums ir ļoti svarīgs pirmkārt jau ārstiem, jo šī ir pirmā reize, kad viņiem ir juridiskā skaidrība," komentējot tiesas lēmumu, laikrakstam "Financial Times Deutschland" izteicies Pasavas universitātes pasniedzējs Holms Pucke, kas gadiem iestājies par apgraizīšanas aizliegumu.
"Pretstatā daudziem politiķiem tiesa nav ļāvusies iebiedēties aiz bailēm, ka tiks kritizēta par antisemītismu vai iestāšanos pret reliģiju," piebildis Pucke. "Šis spriedums var ne tikai ietekmēt turpmākos tiesas spriedumus, bet, labākajā gadījumā, arī mainīt attiecīgo reliģiju apziņu jautājumos, kas attiecas uz bērnu pamattiesību ievērošanu."
Tikmēr eksperti prognozē, ka galīgo lēmumu šajā jautājumā nāksies pieņemt Vācijas Konstitucionālajai tiesai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
