Atvadīšanās no aizgājēja, ievērojot viņa vēlēšanos, notiks tikai pašu tuvāko draugu un ģimenes locekļu vidū. Kinkels daudzus gadus bija viens no tuvākajiem ārlietu ministra Hansa Frīdriha Genšera, kurš arī bija brīvais demokrāts, līdzgaitniekiem.
Pēc Genšera aiziešanas 1992. gadā no Ārlietu ministrijas Kinkels stājās viņa vietā un sešus gadus veica ministra pienākumus. Koalīcijas valdībā, kuru FDP veidoja ar kristīgajiem demokrātiem, Kinkels ieņēma vicekanclera amatu.
Švābijā, valsts dienvidos, dzimušais Kinkels pēc tieslietu studiju beigšanas sāka karjeru kā ierēdnis Iekšlietu ministrijā.
1979. gadā viņš kļuva par pirmo civilistu, kas stājies Federālā Izlūkdienesta (BnD) vadībā.
1983. gadā pēc jaunas valdības ievēlēšanas Kinkels atgriezās Rietumvācijas galvaspilsētā Bonnā kā Tieslietu ministrijas valsts sekretārs. Atrodoties šajā amatā, viņš pēc Berlīnes mūra krišanas piedalījās Vācijas apvienošanā.
1993. gadā viņš Helmuta Kola valdībā kļuva par vicekancleru un pārņēma FDP vadību. Pēc vairākām FDP sakāvēm municipālajās un federālo zemju vēlēšanās viņš 1995. gadā nolēma nekandidēt uz partijas vadītāja amatu.
Kad opozīcija uzvarēja 1998. gada vēlēšanās, viņš ministra amatu zaudēja. Līdz 2002. gadam Kinkels bija Bundestāga deputāts. Vēlāk viņš darbojās kā jurists un bija "Deutsche Telekom" fonda priekšsēdētājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
