Nacionālisms un cerības uz dominanci ir opijs Krievijas masām, pauž eksperts
Foto: Sputnik/Scanpix

Nespējot nodrošināt ekonomisko izaugsmi un turību, ko solīja cilvēkiem, pirmo reizi kļūstot par prezidentu 2000. gadā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir ķēries pie agresīvas stratēģijas un izdabā iedzīvotājiem ar cerībām par Krieviju kā pasaules lielvaru, kaimiņvalsts pēdējo gadu politiku intervijā portālam "Delfi" skaidro bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksanders Veršbovs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Putina paranoiskie uzskati par Rietumiem, kas atbalsta "krāsainās revolūcijas", lai gāztu režīmus visā pasaulē, komplektā ar nespēju nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni iedzīvotājiem ir licis viņam izšķirties par agresīvu kontrstratēģiju, kurai par tiešiem upuriem ir kļuvušas Gruzija un Ukraina, uzskata eksperts.

Lai saglabātu iedzīvotāju atbalstu savai valdībai, viņam ir jāuztur pie visām robežām esošā ienaidnieka tēls, skaidro analītiķis.

"Nespējot nodrošināt ekonomiskus labumus, viņš dod iedzīvotājiem nacionālismu, cerības atjaunot dominanci pār kādreizējām PSRS republikām un demonstrē Krieviju kā pasaules lielvaru tādās vietās kā Sīrija. Tas ir jauns opijs masām," salīdzina Veršbovs.

Tomēr tāda stratēģija nevar darboties ilgtermiņā, agrāk vai vēlāk Krievijas iedzīvotāji no tā nogurs, prognozē eksperts. "Samazinās dzīves līmenis, sagruvusi veselības aprūpes sistēma, nav īstas vietas ekonomiskajām inovācijām un uzņēmējdarbībai. Cilvēki var nogurt no šīs sistēmas, bet tas varētu nenotikt vēl gadiem," domā Veršbovs.

Nacionālisms un cerības uz dominanci ir opijs Krievijas masām, pauž eksperts
Foto: Publicitātes attēli

Atbildot uz jautājumu, vai Krievijas līderi patiešām uzskata NATO par militāru apdraudējumu savai drošībai, kā tas tiek pausts Kremļa retorikā, Veršbovs skaidro, ka, viņaprāt, tā domāt nav racionāli.

"Krievija zina, ka NATO alianse pieņem lēmumus vienprātīgi. Doma, ka NATO varētu pieņemt lēmumu par ofensīvu uzbrukumu Krievijai, ir neprātīga," norāda eksperts.

Turklāt pēc 2004. gada, kad NATO blokam pievienojās trīs Baltijas valstis, Krievija savus spēkus valsts rietumu daļā samazināja uz nākamajiem 10 gadiem, uzsver Veršbovs. "Tas apgāž apgalvojumu, ka NATO būtu militārs drauds," viņš akcentē.

Uz piebildi, ka tagad Krievijas bruņoto spēku klātbūtne reģionā palielinās, Veršbovs atzīmē, ka tam ir citi iemesli. "Es domāju, ka tā ir reakcija uz Ukrainas krīzi, piesardzība pret "krāsaino revolūciju", kas varētu nokļūt līdz Krievijai," uzskata analītiķis.

Kremlim vairāk bail no Rietumu ideju ietekmes, kas grauj Krievijas autoritāro sistēmu, nevis no NATO kā militāra bloka, viņš uzskata. Savukārt spēku izvietošana pie Rietumu robežām vairāk saistīta ar iebiedēšanu, lai NATO nedomātu atbalstīt tādas valstis kā Gruzija vai Ukraina, uzspiežot Rietumiem jaunu Jaltas sadalījumu Eiropā, uzskata Veršbovs.

Intervija ar Aleksanderu Veršbovu notika starptautiskās drošības jautājumiem veltītās "Rīgas konferences 2017" laikā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Krievija Lasāmgabali NATO Rīgas konference 2017 Vladimirs Putins
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form