Viņš 2. pasaules kara laikā organizēja un pats piedalījās 335 itāļu un ebreju masu slepkavībā, viņš organizēja Itālijas ebreju deportāciju uz nāves nometnēm, pirms tam no nāvei nolemtajiem izkrāpjot zeltu. Par saviem noziegumiem pēc kara nacistu virsnieks Herberts Kaplers stājās tiesas priekšā, saņēma mūža ieslodzījumu, bet savas dzīves pēdējos mēnešus viņam izdevās pavadīt brīvībā, pateicoties mīlošai un izdomas bagātai sievai.
Topošais nacistiskās Vācijas funkcionārs Herberts Kaplers pasaulē nāca 1907. gadā Vācijas pilsētā Štutgartē. Pēc mācībām augstskolā viņš kļuva par inženieri, bet 1931. gadā iestājās Nacionālsociālistiskajā vācu strādnieku partijā un drīz vien arī partijas paramilitārajā struktūrā “Schutzstaffel” (SS). Uz laiku palicis bez darba, 1933. gadā Kaplers sāka strādāt Virtembergas Politiskajā policijā un 1937. gadā pēc eksāmenu nokārtošanas kļuva par kriminālkomisāru. Savukārt 1938. gadā Austrijas “anšlusa” laikā viņš pārraudzīja Austrijas ebreju masveida deportācijas uz koncentrācijas nometnēm.
Strauji kāpjot pa karjeras kāpnēm, 1939. gada sākumā Kaplers tika norīkots uz nacistiskās Vācijas sabiedrotās valsts Itālijas galvaspilsētu Romu kā sadarbības virsnieks ar itāļu policiju. Savukārt 1943. gada septembrī, kad iepriekš Vācijas sabiedrotā Itālija noslēdza pamieru ar sabiedrotajiem un vācu spēki būtībā okupēja šo valsti, Kaplers kļuva par Drošības dienesta (SD) un policijas vadītāju Romā, tādējādi iegūdams milzīgu varu.
