Naftas cenas pasaules tirgū piektdien pietuvojās 77 dolāru (39,96 latu) atzīmei, jo fondu tirgos pieaug bažas, ka pasaules ekonomiskā lejupslīde var negatīvi ietekmēt enerģijas pieprasījumu.

"Brent" jēlnaftas cena novembra piegādēm samazinājās par 4,78 dolāriem (2,48 latiem) - līdz 77,88 dolāriem (40,41 latam) par barelu, pirmo reizi nokļūstot zem 80 dolāru (41,52 latu) atzīmes pēdējā gada laikā.

Savukārt ASV vieglās jēlnaftas cena samazinājās par 5,12 dolāriem (2,65 latiem) - līdz 81,47 dolāriem (42,28 latiem) par barelu.

Naftas cenas piedzīvoja strauju kritumu, pat neskatoties uz ziņām, ka naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC 18.novembrī Vīnē rīkos ārkārtas sēdi, kuras laikā naftas ražotājvalstu kartelis varētu paziņot par naftas ieguves apjoma samazināšanu.

Naftas cenas pasaules tirgū kopš jūlija, kad tās sasniedza rekordaugstu līmeni 147 dolāru (76,29 latu) apmērā, jau samazinājušās par 47%.

Tajā pašā laikā septembrī notiekošajā sanāksmē OPEC nolēma samazināt naftas ieguves apjomu par 520 000 barelu dienā, lai naftas cenu pasaules tirgū saglabātu virs 100 dolāriem (51,9 latiem) par barelu. Taču naftas cenas kopš tā laika ir ievērojami samazinājušās.

Savukārt Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) brīdināja, ka recesijas draudi un finanšu krīze var ievērojami samazināt naftas pieprasījumu un investīciju apjomu jaunām naftas ieguves vietām.

IEA prognozē, ka kopējais pasaules pieprasījums pēc naftas šogad veidos 86,5 miljonus barelu dienā, kas ir par 240 000 barelu mazāk, nekā tika prognozēts iepriekš.

IEA samazinājusi arī globālā naftas pieprasījuma prognozi nākamajam gadam par 440 000 barelu dienā - līdz 87,2 miljoniem barelu dienā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!