Naida runa un ksenofobija pērn kļuvušas Eiropai raksturīgas, lēš eksperti
Foto: AP/Scanpix/LETA

Naida runa un ksenofobija pērn kļuva par nozīmīgām problēmām Eiropas politikā, lai gan iepriekš tās vairāk bija marginālu politiķu darba kārtībā, liecina Eiropas Padomes ekspertu komisijas pētījums.

Ikgadējā Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību (ECRI) ziņojumā, kas publicēts otrdien, brīdināts, ka sabiedrības satraukumu par izmaiņām pasaules politikā un ekonomikā arvien vairāk "izmanto tie, kas par grēkāzi padara imigrantus un minoritātes".

Eiropas Padomes komisija brīdināja pret populistu iniciatīvām, kuru mērķis esot "šķelt sabiedrības", kā arī pret ideoloģijām, kas pieņem, ka dažādas etniskās, nacionālās vai reliģiskās grupas vienā sabiedrībā nav savienojamas.

"Tādus uzskatus pauda ne tikai margināli politiķi, bet tie arvien vairāk nonāca pamata politisko partiju un valstu valdību darbībā," teikts ECRI paziņojumā.

Pērn daudzviet Eiropā izplatījusies islamofobija un naids pret ārvalstniekiem, bet antisemītisms joprojām saglabājās kā problēma, secinājuši pētnieki.

Grupa arī aicināja politiķus preventīvi novērst naida runu un vairāk darīt cīņā pret viltus ziņu izplatību.

Eiropas Padome ir bāzēta Strasbūrā, un tai ir mandāts uzraudzīt cilvēktiesību situāciju tās 47 dalībvalstīs. ECRI ir viena no tās komisijām, kas pēta atšķirīgus cilvēktiesību aspektus atbilstoši padomes mandātam.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form