ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas augsta ranga amatpersonas uzskata, ka nākamās četras nedēļas noteiks Krievijas sāktā iebrukuma iznākumu un ilgtermiņa sekas, kas ietekmēs Eiropas karti uz nākamajām desmitgadēm, raksta laikraksts "The New York Times".
Ja Kremļa saimniekam Putinam izdosies ielauzties dziļāk Ukrainas austrumos, viņam būs lielākas iespējas savu tā saukto "speciālo militāro operāciju" pasniegt kā veiksmīgu, un paziņot, ka ir nodrošināta krievvalodīgo aizsardzība, medijam skaidroja ierēdņi, kas vēlējās palikt anonīmi.
Ieņemot Donbasu, Putins varētu mēģināt panākt uguns pārtraukšanu, un okupēto teritoriju izmantot kā spiediena izdarīšanas sviru jebkurās pārrunās.
Savukārt, ja Ukrainas armijai izdosies apturēt ofensīvu Donbasā, Putins nonāks smagas izvēles priekšā – iesaistīt karā vēl vairāk resursus un turpināt to gadiem, vai nopietni iesaistīties miera sarunās, skaidro ierēdņi.
Pirmā varianta gadījumā varētu būt nepieciešama pilnīga nacionālā mobilizācija Krievijā, kas ir liels politisks risks diktatoram, raksta NYT.
Pentagonā uzskata, ka ar atbilstošu bruņojumu un saglabājot augstu motivāciju, Ukrainas spēki var ne tikai apturēt Krievijas virzību, bet arī atspiest okupantus atpakaļ, atklāja viens no avotiem.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā sākās 24. februārī, bet kopumā karš pret Ukrainu turpinās kopš 2014. gada. Pēc neveiksmīga mēģinājuma ieņemt galvaspilsētu Kijivu iebrucēji tagad koncentrējuši spēkus Donbasas ieņemšanai. Vērotāji uzskata, ka Kremlis vēlas gūt tautai prezentējamus panākumus līdz 9. maijam, kad Krievijā svin gada lielākos svētkus "Uzvaras dienu".
Vairāk nekā 50 dienu laikā Krievijas spēki nav spējuši ieņemt ne galvaspilsētu Kijivu, ne kādu citu no lielākajām Ukrainas pilsētām.
