Eksperti nākamnedēļ sāks izpētīt tā dēvētā nacistu zelta vilciena iespējamo atrašanās vietu pie Polijas dienvidrietumu pilsētas Valbžihas, ceturtdien paziņoja vietējā pašvaldība.
Nedēļas sākumā pētniecības darbus sāks pirmā ekspertu grupa, kurā ietilpst arī divi vietu atradušie vīrieši, un pēc tam viņiem piebiedrosies otra ekspertu grupa no Krakovas Kalnrūpniecības akadēmijas, sacīja pašvaldības pārstāvis.
"Eksperti varēs izmantot dažādas mēriekārtas un detektorus, taču viņiem nebūs ļauts skart zemi," sacīja pārstāvis. "Viņi nevarēs rakt, urbt vai ievietot zemē kameras. Viņiem ir atļauts veikt pētījumus bez iejaukšanās."
Kā ziņots, dārgumu meklētāji polis Pjotrs Kopers un vācietis Andreass Rihters augustā Valbžihas varasiestādēm iesniedza pretenzijas uz viņu it kā atrastā vilciena kravu. Vilciena sastāvu abi uzgājuši, izmantojot zemes slāņu caurlūkošanas radaru.
Baumas par iespējamiem nacistu paslēptiem dārgumiem Lejassilēzijā klīdušas jau kopš Otrā pasaules kara beigām.
1945. gadā nacisti Lejassilēzijā sāka īstenot projektu "Riese" ("Milzis"), izbūvējot lielu pazemes telpu un galeriju kompleksu. Daļa no šīm pazemes būvēm ir pieejama publikai vietējā muzeja gidu pavadībā.
Vieta, kur it kā pirms 70 gadiem ticis apslēpts noslēpumainais vilciens, atrodas netālu no dzelzceļa stigas starp Vroclavu un Valbžihu. Abas šīs pilsētas līdz Otrā pasaules kara beigām atradās Vācijas sastāvā un attiecīgi tika dēvētas par Breslavu un Valdenburgu.
Saskaņā ar leģendu 1945. gada sākumā nacistiskā armija, bēgot no padomju spēku tuvošanās, toreizējā Breslavā glabāto salaupīto zeltu, dārglietas un citas vērtības sakrāva vilcienā un mēģināja izvest.
"Zelta vilciens" tā arī nekad nesasniedza savu galamērķi, bet neskaidros apstākļos pazuda tagadējās Polijas dienvidrietumos.
Pēc dažām ziņām, vilcienā varētu atrasties arī leģendārā "Dzintara istaba", par kuras likteni nekas nav zināms kopš 1945. gada aprīļa, kad tā pazuda toreizējā Kēnigsbergā (tagadējā Kaļiņingrada).
Tagadējo Valbžihu PSRS armija ieņēma tikai 1945. gada 8. maijā. Saskaņā ar Potsdamas konferences lēmumu par Polijas robežas pārbīdīšanu uz rietumiem, lai kompensētu PSRS okupētās un anektētās poļu teritorijas, kādreizējā Valdenburga kļuva par poļu pilsētu.
