planēta Zeme
Foto: AP/Scanpix

Diennaktis uz Zemes kļūst arvien ilgākas, un pētnieki paredz, ka nākotnē dienā būs 25 stundas, raksta raidsabiedrība "Sky News".

Pētnieki secinājuši, ka pēdējos 27 gadsimtos vidējais dienas ilgums ir palielinājies par teju divām sekundes tūkstošdaļām ikkatrā simtgadē. Zemes rotācijai kļūstot arvien lēnākai, jau pēc 6,7 miljoniem gadu mūsu planēta ap savu asi riņķos par minūti lēnāk.

Savukārt pēc 200 miljoniem gadu Zemes diennakts ilgs 25 stundas. "Tas ir ļoti lēns process," secinājusi izbijusī astronome un pētījuma vadošā autore Leslija Morisone.

Daremas universitātes un Lielbritānijas "Nautical Almanac Office" pētnieki analizēja datus par Saules un Mēness aptumsumiem laika posmā no 720. gada pirms mūsu ēras līdz 2015. gadam.

Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka Zemes rotācija ap savu asi palēninās ne tik strauji, nekā sākotnēji domāts. Ja iepriekš zinātnieki prognozēja, ka diennakts par minūti ilgāka būs jau pēc 5,2 miljoniem gadu, tad nu līdz šim mirklim būs jāpaciešas vēl 1,5 miljoni gadu.

Tomēr Morisone norāda, ka aprēķini ir aptuveni, jo Zemes rotāciju ietekmējošie spēki tik ilgā laikā var izmainīties. Šo procesu var ietekmēt kūstošie arktiskie ledāji, elektromagnētiskie procesi starp Zemes virsmu un planētas kodolu, kā arī jūras līmeņa izmaiņas.

Pētnieki izmantoja gravitācijas teorijas par Zemes kustību ap Sauli un Mēness rotāciju ap Zemi, lai izskaitļotu precīzus aptumsumu laikus, un, kur tie no Zemes bija vērojami.

Iegūtos datus viņi salīdzināja ar seno babiloniešu, ķīniešu, grieķu, arābu un Viduslaiku eiropiešu novērojumiem par aptumsumiem. Pētnieki atklājuši, ka senie pieraksti ne vienmēr ir sakrituši ar viņu aprēķiniem par patieso vietu uz Zemes, no kurienes aptumsumi bijuši redzami.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Globālā sasilšana Zinātne
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form