Nelegālā zelta ieguve ir kļuvusi par galveno mafijas ienākumu avotu astoņās Kolumbijas provincēs. Raktuvju biznesu vēl izdevīgāku padara vispasaules finanšu krīze, kuras dēļ zelta cenas jau gadiem saglabā augstu līmeni.
Noziedzīgie grupējumi zelta ieguvē ir ieguldījuši milzīgus līdzekļus. Ir jāmaksā kukuļi amatpersonām un uzņēmumiem. Noziedznieki nekautrējas izmantot legālu izpētes veicēju firmu pakalpojumus, izpētījis Spānijas Toledo Starptautiskais Miera centrs.
To apstiprina arī bijušais Kolumbijas vides ministrs Frenks Pērls Gonzaless. „Nelegālā kalnrūpniecība ir jaunā narkotiku tirdzniecība. Tā gan kreisā spārna partizāni, gan labā spārna paramilitāristi finansē savu bruņoto cīņu,” norāda Gonzaless.
Savukārt Toledo centra pētnieku Frederiku Masē uztrauc nelegālās kalnrūpniecības kaitējumu apkārtējai videi, kas var kļūt par postu valstij, ja nekas netiks darīts situācijas glābšanai.
Nopietna problēma ir upju un gruntsūdeņu piesārņošana ar aizliegtām ķimikālijām. Saskaņā ar Toledo centra aplēsēm, noziedzīgo grupējumu ietekme ir tik liela, ka aptuveni 86 procenti Kolumbijā iegūtā zelta nāk no nelegālām raktuvēm, kuras neatbilst vides aizsardzības standartiem.
Visvairāk no nelegālās kalnrūpniecības cieš Kolumbijas iedzimtie iedzīvotāji, kuri ir spiesti pamest savas zemes. Šogad no savām mājvietām tiešā nelegālās zelta ieguves ietekmē ir bijuši spiesti aiziet gandrīz 9000 indiāņu, norāda Nacionālās Iedzimto iedzīvotāju organizācijas (ONIC) pārstāvis Luiss Eveliss Andrade.
Satraukumu par bandu darbību Kolumbijā ir izrādījusi arī Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO). ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos nesen norādīja, ka noziedzīgajiem grupējumiem ir interese iegūt kontroli pār zemēm, turklāt grupējumi ir tie paši, kas nodarbojas ar narkotiku tirdzniecību.
Kaujinieku grupējumi un noziedzīgās bandas ir ieguvušas kontroli pār lielām teritorijas platībām, kas vietējiem iedzīvotājiem bieži vien nozīmē izraidīšanu. Agrāk narkotisko vielu audzēšanai izmantotajos apgabalos tagad notiek pārmaiņas - kalnrūpniecības uzplaukums.
Pēdējo gadu laikā savas mājas piespiedu kārtā pametuši aptuveni četri miljoni cilvēku, uzskata cilvēktiesību aizsardzības organizācijas. Kolumbija ir kļuvusi par līderi starp Dienvidamerikas valstīm ar vislielāko iekšēji pārvietoto cilvēku skaitu.
80% cilvēktiesību pārkāpumu notiek tieši reģionos, kuri piedzīvo nelegālās kalnrūpniecības strauju attīstību, secinājuši Toledo centra speciālisti. Iedzīvotāji tiek piespiesti pamest šīs teritorijas, lai nekas netraucētu ienesīgajam nelegālās zelta ieguves biznesam.