NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons pirmdien apliecināja, ka alianses dalībvalstis pilnībā atbalsta ASV un Lielbritānijas triecienus Afganistānai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Robertsons sacīja, ka NATO dalībvalstis ir "paudušas nedalītu atbalstu ASV un Lielbritānijas rīcībai".

"Tās atkārtoti izteica gatavību sniegt nepieciešamo palīdzību," žurnālistiem Briselē sacīja alianses ģenerālsekretārs pēc Ziemeļatlantiskās padomes ārkārtas sanāksmes.

Robertsons uzsvēra, NATO sūtņi vienbalsīgi piekrita nodot pretterorisma kampaņas rīcībā piecas alianses AWACS radarlidmašīnas E-5 un to apkalpes, lai palīdzētu īstenot operācijas.

Lidmašīnu dislocēšana, par ko pirmdienas rītā tika panākta vienošanās, ļaus ASV lidmašīnas, kas patlaban ir iesaistītas pretterorisma operācijās ASV, mobilizēt operācijām citviet, pastāstīja Robertsons.

Piecas radarlidmašīnas no 17, kas atrodas bāzē pie Ķelnes Vācijā un kas veic regulārus patruļlidojumus Balkānu rietumos, tiks pārvietotas nākamo 24 līdz 48 stundu laikā, sacīja Robertsons.

Līdzīgas AWACS E-5 lidmašīnas ir arī ASV un Kanādas militārai apvienībai NORAD, kas aizsargā Ziemeļamerikas gaisa telpu.

NATO amatpersonas pastāstīja AFP, ka Vašingtona ir lūgusi tās rīcībā atvēlēt arī regulāros fregašu un iznīcinātājspēkus Vidusjūrā. Sabiedrotie, domājams, to apstiprinās otrdien.

Kuģus, visticamāk, pārvietos ASV pavēlniecības vadībā uz Vidusjūras austrumiem, atbrīvojot šajā rajonā patrulējošos ASV flotes kuģus, lai tie varētu doties uz jaunām dislokācijas vietām Afganistānas tuvumā, stāsta novērotāji.

Gan AWAC, gan Vidusjūras kara flotes spēki ASV tika piedāvāti pagājušo ceturtdien, kad NATO sabiedrotie piekrita izpildīt astoņus specifiskus Vašingtonas lūgumus par palīdzību pretterorisma kampaņā.

Šajā sarakstā ir vēl arī tādas prasības kā pastiprināta izmeklēšanas informācijas apmaiņa, stingrāki drošības pasākumi pie ASV objektiem sabiedrotajās valstīs, pilnīga pieeja sabiedroto gaisa un jūras bāzēm un vispārējas gaisa telpas izmantošanas tiesības.

Pēc 11.septembra terora aktiem Savienotajās Valstīs pirmo reizi NATO pastāvēšanas vēsturē alianse aktivizējusi aukstā kara laika kolektīvās aizsardzības principu, kas nozīmē, ka uzbrukums vienai no 19 NATO valstīm ir uztverams kā uzbrukums visām dalībvalstīm.

Lai gan NATO tiešā veidā nebija iesaistīta ASV gaisa triecienos svētdien, Robertsons sacīja, ka ASV viceprezidents Ričards Čenijs ir viņam zvanījis "pirms pirmā uzbrukuma".

"Šī operācija nav vērsta pret Afganistānas tautu," sacīja ģenerālsekretārs. "Tā ir paredzēta, lai dotu triecienu "Al Quaeda" teroristu mācību nometnēm un "Taleban" režīma militārajiem veidojumiem Afganistānā.

"Vakardienas operācijas veica divas NATO sabiedrotās valstis. Citas NATO dalībvalstis solījušas tiešu militāru atbalstu, sākoties šai operācijai," sacīja Robertsons par Franciju, Vāciju un Kanādu.

"Alianse pati turpinās sniegt militāro un cita veida atbalstu .. un uzņemsies visus nepieciešamos aizsardzības pasākumus," viņš teica.

Svētdien ASV un Lielbritānijas spēki uzsāka militāru triecienu saūdarābu disidenta bin Ladena teroristu un islāma grupējuma "Taleban" militārajiem objektiem Afganistānā.

Aģentūra "Afghan Islamics Press" ziņo, ka triecienu laikā visā valstī nogalināti kopumā 25 cilvēki.

Vašingtona vaino bin Ladenu 11.septembra terora aktos Vašingtonā, kuros tika sagrauts Ņujorkas Pasaules tirdzniecības centrs un nodarīti postījumi Pentagonam Vašingtonā, nogalinot vairāk nekā 5000 cilvēku.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form