NATO Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstu prezidenti neatzīst Krievijas mēģinājumus anektēt Ukrainas teritorijas, teikts prezidentu kopīgā paziņojumā.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, prezidenti, kuri kara laikā ir apmeklējuši Kijivu un redzējuši Krievijas agresijas sekas, pieņēmuši paziņojumu, kurā apliecina savu atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai.
"Mēs neatzīsim Krievijas mēģinājumus anektēt Ukrainas teritorijas. Mēs arī turpmāk stingri pieturēsimies pie NATO 2008. gadā Bukarestes samitā pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz Ukrainas dalību," norādīts paziņojumā.
Tāpat prezidenti apliecina, ka valstis turpinās sniegt Ukrainai sniegt atbalstu, lai tā aizstāvētos pret Krieviju. Viņi arīdzan pieprasa Krievijai nekavējoties izvest karaspēku no visām okupētajām teritorijām, aicinot pārējos NATO sabiedrotos būtiski palielināt Ukrainai sniegtās militārās palīdzības apjomus.
Paziņojumu parakstījis Čehijas prezidents Milošs Zemans, Igaunijas prezidents Alars Kariss, Latvijas prezidents Egils Levits, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Ziemeļmaķedonijas prezidents Stevo Pendarovskis, Melnkalnes prezidents Milo Džukanovičs, Polijas prezidents Andžejs Duda, Rumānijas prezidents Klauss Johanniss un Slovākijas prezidente Zuzana Čaputova.
LETA jau rakstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Ukrainas Donbasa "republiku" un okupēto Hersonas un Zaporižjas apgabalu daļu iedzīvotāji uz visiem laikiem kļūst par Krievijas pilsoņiem.
Maskava no 23.septembrim līdz 27.septembrim rīkoja tā sauktos "referendumus" par pievienošanos Krievijai tās okupētajās Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu daļās.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā uzrunā ANO Drošības padomē paziņoja, ja Krievija mēģinās uz okupētajās Ukrainas teritorijās rīkoto pseidoreferendumu pamata tās anektēt, tas nozīmēs jebkādu sarunu izbeigšanu ar Maskavu.