NATO ģenerālis: alianses rīcībā ir visi nepieciešamie instrumenti Baltijas valstu aizsardzībai
Foto: Reuters/Scanpix

NATO rīcībā ir pietiekami daudz resursu un zināšanu, lai spētu aizsargāt Baltijas valstis no iespējamajiem uzbrukumiem, tā žurnālistiem norādīja NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks ģenerālis Adrians Bredšovs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Runājot par NATO plāniem, viņš apliecināja NATO gatavību stiprināt Baltijas valstu aizsardzību, turklāt tas tiekot darīts regulāri, par piemēru minot dažādu plānu izstrādi. "Tas gan nenozīmē, ka mēs pārvietosim milzīgus smagās tehnikas apjomus, lai gan arī tas nav izslēgts. Mums ir jāsaprot, kā atbildēt dažādiem izaicinājumiem, tomēr konkrētas detaļas pašlaik nevaru komentēt," viņš sacīja, piebilstot, ka jau tagad Baltijas valstīs ir izveidoti stingri NATO klātbūtnes punkti. "Šodien uz Latvijas zemes atrodas karavīri no aptuveni 20 nācijām. Katru mēnesi šeit ierodas vairāku valstu pārstāvji, lai piedalītos mācībās. NATO klātbūtne reģionā ir konstanta," viņš pārliecinoši norādīja.

Vaicāts par alianses tehnikas un spēku samērīgumu potenciālajiem apdraudējumiem, Bredšovs apliecināja, ka NATO resursi ir milzīgi, taču tie vienmēr ir proporcionāli. Viņš arī apliecināja, ka patruļlidmašīnu skaits Baltijas valstīs tiks izvietots atbilstoši nepieciešamībām. Ja iespējamo apdraudējumu risks būs lielāks, alianse ir gatava lidmašīnu skatu dubultot vai pat trīskāršot. "NATO darīs to, kas tai ir jādara," norādīja ģenerālis.

Tikmēr, runājot par ASV armijas Eiropā delegācijas secināto, ka smagās militārās tehnikas izmantošana Baltijas valstu teritorijā ir apgrūtināta, ģenerālis skaidroja, ka šāda veida tehnikas izmantošana būtu apgrūtināta arī iespējamā uzbrucēja spēkiem. Bredšovs arī uzsvēra, ka šādi aspekti ir gudri jāizmanto savā labā. "Nerunāšu par tehniskajām detaļām, bet mums ir daudz profesionālu komandieru, kas pārzina aizsardzības detaļas dažādos apvidos. Mums ir perfekts aprīkojums, NATO ir viss nepieciešamais. Mēs arī regulāri pārskatām savus plānus, lai pārliecinātos, vai viss ir atbilstošs," sacīja ģenerālis.

Tikmēr, taujāts par Krievijas militārā spēka samērīgumu ar NATO, Bredšovs atzina, ka gandrīz katru mēnesi tiek saņemta informācija par Krievijas gatavību papildināt savu armiju ar jaunu aprīkojumu. Viņš arī sacīja, ka šajā laikā būtu jāuzdod konkrēts un skaidrs jautājums - kādēļ tas viss ir nepieciešams, zinot, ka NATO nav agresīva alianse un tās mērķis ir aizsargāt savas dalībvalstis. "Ja paskatāmies uz mūsu lēmumu pieņemšanas mehānismiem, katrs redzēs, ka NATO vienkārši nav un nevar būt agresīva. Jā, mums ir ieroči, taču proporcionāli, ne vairāk," uzsvēra Bredšovs. Viņš arī atzina, ka nevēlētos piedzīvot laikus, kad abas iesaistītās puses uzsāktu jaunu bruņošanās sacensību.

"Mūsu spēki vienmēr būs proporcionāli. Kas attiecas uz Latviju, tā dara daudz - sākot ar apņemšanos palielināt aizsardzībai nepieciešamo budžetu, līdz nepieciešamās infrastruktūras izveidei un uzturēšanai, kā arī apmācībām un dalību sabiedroto operācijās. Latvija sniedz savu daļu," viņš rezumēja.

LETA jau iepriekš vēstīja, ka no septembra sākuma gaisa telpas patrulēšanu virs Baltijas valstīm veiks kopumā astoņas NATO lidmašīnas. Iepriekš patruļlidmašīnu skaits bija uz pusi lielāks. Šauļu gaisa bāzē Lietuvā Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzībā iesaistītā Norvēģijas un Itālijas kontingenta uzdevumus pārņēma Ungārija. Savukārt Emari gaisa bāzē Igaunijā Baltijas gaisa telpas uzraudzības misiju pārņēma Vācija. Līdz ar pašreizējo NATO spēku rotāciju Baltijas gaisa telpas uzraudzībā iesaistītais kontingents samazināts no 16 iznīcinātājiem līdz astoņiem, no kuriem četri atradīsies Emari gaisa bāzē un četri Šauļos. Vācijas gaisa spēki Baltijas gaisa telpu uzraudzīs ar četriem iznīcinātājiem "Eurofighter", bet Ungārijas gaisa spēki, kas pirmo reizi piedalās NATO misijā, uz Šauļiem nosūtījuši četrus iznīcinātājus "JAS-39 Gripen".

Skaidrojot situācijas attīstību, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) iepriekš sacīja, ka 2014.gadā, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, NATO sabiedrotās valstis pieņēma lēmumu palielināt patrulējošo lidmašīnu skaitu no četrām līdz astoņām. Šāds solis no sabiedroto puses tika veikts, ņemot vērā Krievijas pastiprinātās aktivitātes gaisa pārlidojumos gar Baltijas valstīm. Paralēli šim solim NATO atvēra papildu gaisa spēku bāzes Igaunijā un Polijā. Vēlāk daudzas NATO sabiedrotās valstis, solidarizējoties un reaģējot uz dažādiem aizsardzību pastiprinošiem elementiem, novirzīja 16 gaisa telpas patrulēšanas lidmašīnas virs Baltijas valstīm, lai gan militārais risinājums pilnībā īstenojams arī ar astoņām lidmašīnām, norādīja Bergmanis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Baltija NATO Raimonds Bergmanis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form