NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons pirmdien brīdināja, ka Maķedonija balansē "uz īstu nepatikšanu robežas", cenšoties apspiest etnisko albāņu sacelšanos un apsverot iespēju izsludināt karastāvokli.
"Maķedonija ir uz īstu nepatikšanu robežas. Ir iestājusies krīze," pirmdien, uzturoties vizītē Skopjē, sacīja Robertsons. Tobrīd Maķedonijas armija tikai 25 kilometrus uz ziemeļiem no galvaspilsētas apšaudīja kaujinieku pozīcijas ar tankiem un artilēriju, kā arī no helikopteriem.

"Mēs aicinām šīs valsts iedzīvotājus atkāpties no šīs robežas, pirms ikvienu nav skārusi vēl lielāka katastrofa," pēc tikšanās ar Maķedonijas prezidentu Borisu Trajkovski, premjerministru Ļubčo Georgijevski un politisko partiju līderiem sacīja alianses vadītājs.

"Jāatbalsta plašas koalīcijas izveide, vienota fronte pret vardarbību," viņš uzsvēra.

Tomēr labēji centriskajā koalīcijā ietilpstošās Albāņu Demokrātiskās partijas vadītājs Arbens Džahferi iepriekš brīdināja, ka viņa vadītā partija aizies no valdības, ja Georgijevkis valstī izsludinās karastāvokli.

Valdība paziņoja, ka priekšlikumu par karastāvokļa izsludināšanu otrdien ierosinās izskatīt parlamentā.

Eiropas Savienība, kuras ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Havjers Solana arī piedalījās krīzes sarunās Skopjē pirmdien, brīdinājusi Maķedoniju nespert šādu dramatisku soli, bažījoties, ka tas varētu valstī izraisīt pilsoņkaru.

Rietumvalstīs uzskata, ka gadījumā, ja Maķedonijā izceltos karš, tas varētu izplatīties arī uz tās kaimiņvalstīm, tostarp Grieķiju un Turciju. Grieķija ir gan ES, gan NATO dalībvalsts, bet Turcija ietilpst NATO.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!