"Vairāki starptautiski spēlētāji ir diezgan ieinteresēti par to, kas notiek NATO, un viņi savu mērķu sasniegšanai izmanto arī kibertelpu," uzstājoties konferencē Somijas galvaspilsētā, norādīja augstā amatpersona.
Rasmusens uzsvēra, ka, lai gan 28 dalībvalstu un to iedzīvotāju teritoriālā aizsardzība joprojām ir NATO galvenais uzdevums, vairs nepietiek tikai ar "karavīru un tanku, un militārā ekipējuma nostādināšanu pie robežām". Mums "apdraudējums jānovērš jau pašā saknē, kas var būt arī kibertelpā", uzsvēra Rasmusens, brīdinot, ka "ienaidnieks kibertelpā var uzrasties jebkur".
Tādēļ militārā alianse šobrīd pārskata savu Stratēģisko koncepciju, lai to pielāgotu cīņai pret pašreizējiem globālās drošības būtiskākajiem apdraudējumiem - tostarp terorismu, enerģijas piegādes problēmām un klimata izmaiņām. Pēdējo reizi koncepcija grozīta 1999.gadā.
Alianse paudusi vēlmi šajā jomā sadarboties arī ar valstīm, kas neietilpst tās sastāvā, tostarp Somiju un Zviedriju, ar kuru ārlietu ministriem Rasmusens Helsinkos pārrunā krīžu pārvaldības jautājumus.
Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts ir pārliecināts, ka visos konfliktos nākotnē nozīmīgas cīņas risināsies arī kibertelpā, īpaši saistībā ar globālās infrastruktūras, tostarp enerģētikas, kuģniecības un aviācijas, drošību. "Mums ir jāstrādā cītīgāk, lai novērstu [šos potenciālos draudus] un lai nodrošinātu globalizācijas svarīgākos procesus," viņš aicināja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
