Foto: AFP/Scanpix

Krievijas pēkšņā Ukrainai piederošās Krimas pakļaušana ir "modinātāja zvans" 28 valstu lielajai NATO aliansei, turklāt pastāv bažas, ka Krievija "neapstāsies" un, iespējams, gatavojas sagrābt vēl citas Ukrainas daļas, intervijā laikrakstam "Foreign Policy" atzīst NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

"Mēs esam nobažījušies, ka Krievija te neapstāsies. Pastāv skaidri redzams risks, ka Krievija ies tālāk par Krimu un nākamais mērķis būs Ukrainas austrumu provinces," brīdina Rasmusens.

"Tas ir Krievijas mēģinājums pārzīmēt karti un es to sauktu par sava veida Krievijas revizionismu, kas nav pieņemams. Tā nav 21. gadsimtā pieņemama rīcība," ir pārliecināts Rasmusens.

Militārās organizācijas ģenerālsekretārs uzsver, ka NATO ir apņēmusies aizsargāt Poliju un Baltijas valstis, kuras ir noraizējušās par Krievijas agresīvo rīcību. Šī krīze ir NATO lielākais izaicinājums desmitgadēs, raksturo Rasmusens, izsakot cerību, ka Eiropas valstis strauji palielinās militāro budžetu, kurš ir nokrities līdz līmenim, kas jau apdraud alianses turpmāko efektivitāti.

"Šis ir modinātāja zvans un arī modinātāja zvans, kad ir runa par aizsardzības tēriņiem," norāda Rasmusens, skaidrojot, ka dažas Eiropas valstis militāros tēriņus ir samazinājušas pat par 40%.

"Ja šī tendence turpināsies, Eiropas sabiedrotie nespēs nodrošināt efektīvu prevenciju un kolektīvo aizsardzību. Šī tendence ir jāmaina," uzsver NATO ģenerālsekretārs.

Vēstīts, ka Krievija ir anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu.

Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.

Oficiāli līgums ar Krimu un Sevastopoli vēl jāapstiprina Krievijas Konstitucionālajai tiesai un Valsts domei, bet tā vairāk ir uzskatāma par formalitāti, par kuras izpildi šaubas nerodas. Konstitucionālā tiesa to trešdien jau izdarījusi.

Kremļa interneta vietnē publicēts paziņojums, ka Krima ir uzņemta Krievijas sastāvā. Līdz 2015. gada 1. janvārim Krimā noteikts pārejas periods, kurā pussalā tiks integrēta Krievijas ekonomiskajā, finanšu, kredītu un tiesiskajā sistēmā. Krievijas likumi un citi normatīvie akti Krimā un Sevastopolē darbojas no dokumenta parakstīšanas dienas - 18. marta, teikts paziņojumā.

Kijeva un ASV un Eiropas Savienība (ES) referendumu, kurš noticis pārkāpjot Ukrainas un starptautiskos likumus, kā arī Krievijas militārās intervences apstākļos, neatzīst. Ukrainas amatpersonas norāda, ka referenduma rezultāti un tā augstāaktivitāte (piedalījušies 83% Krimas iedzīvotāju) ir falsificēti.

Krimas pussala Krievijas spēku kontrolē atrodas jau no februāra beigām. Svarīgākos objektus un Ukrainas armijas bāzes ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku, lai gan Krievija savu spēku klātbūtni ārpus bāzēm Krimā noliedza.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!