NATO dalībvalstīm ir jāgūst mācība no pašreizējās koronavīrusa krīzes un jāpalielina medicīnisko iekārtu krājumi, lai izvairītos no pārmērīgas paļaušanās uz piegādēm no ārpuses, otrdien paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Mums ir jāpievēršas medicīnisko iekārtu un aizsargtērpu, medikamentu un tamlīdzīgu preču krājumu tematiem, un arī jāuzdod tādi jautājumi kā šis - vai mēs neesam pārlieku atkarīgi no ražojumiem, kas tiek vesti no ārpuses," mediju konferencē, kas notika video režīmā, sacīja ģenerālsekretārs. "Visi šie jautājumi - izturētspēja, nacionālā izturētspēja, arī lai nodrošinātu, ka mums ir nepieciešamās medicīniskās iekārtas - būs daļa no mācību apgūšanas procesa pēc šīs krīzes."
Trešdien plānota NATO aizsardzības ministru videokonference, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta koronavīrusa sekām. Sarunu mērķis būs stiprināt atbalstu dalībvalstu vidū, arī lai identificētu krājumu un militārā transporta rezerves, veiktu medicīnisko iekārtu nogādāšanu tur, kur tās ir nepieciešamas.
Stoltenbergs pieskārās jautājumam, kā koronavīrusa krīze ietekmēs aizsardzības tēriņus dalībvalstu vidū, kuru tautsaimniecībām tiek prognozēts sarukums. Viņš gan norādīja, ka šobrīd ir pāragri runāt par seku apjomu.
Izaicinājumi, kas NATO pastāvēja pirms krīzes, nekur nav izzuduši, un tiem ir jāstājas pretī, uzstāja alianses ģenerālsekretārs. "Joprojām pastāv terorisma draudi. Pastāv draudi kibertelpā. Un mēs redzam globālās varas pārbīdi ar Ķīnas nostiprināšanos, un mēs redzam arvien uzstājīgāko Krieviju," norādīja Stoltenbergs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
