Jaunie NATO aizsardzības plāni Baltijas valstīm un Polijai ir spēcīgi, tomēr vienlīdz nozīmīga ir to praktiskā izpilde, paziņoja Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.
"Diskusijās par aizsardzības plānu ir vairāki aspekti. Vispirms pats redzējums šķiet nopietns un spēcīgs. Tomēr otra lieta ir īstenošanas praktiskie aspekti, un tur mums vēl būs jāstrādā," Šimonīte otrdien sacīja žurnālistiem Viļņā.
Tieši praktiskā aizsardzības plānu izpilde noteiks, vai "mums ir tikai nopietni un atbildīgi pārdomāts dokuments vai arī mums ir ne tikai nopietni un atbildīgi pārdomāts dokuments, bet arī spēcīgs dokumenta atbalsts ar praktiskiem aspektiem", norādīja Šimonīte.
Arī Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, kurš otrdien Viļņā tikās ar Šimonīti, pauda pārliecību, ka "kaut ko uzrakstīt ir viegli, bet grūtāk ir to īstenot".
"Tomēr es cenšos saskatīt, ka glāze ir puspilna, nevis pustukša, un, runājot ar partneriem, NATO, mēs meklējam to, kas mūs vieno, lai veltītu vairāk militāro, speciālo spēku kontingentā," pavēstīja Moraveckis.
Lietuvas premjerministre pauda cerību, ka citu NATO dalībvalstu politiķi izprot Baltijas valstu drošības nozīmi un apņēmība aizstāvēt katru alianses centimetru tiks arī praktiski izpildīta.
"Tas, ko redzam un zinām pašlaik izskatās spēcīgi, tomēr velns slēpjas detaļās. Mums ir jāpagaida, kamēr uzzināsim visas detaļas," teica Šimonīte.
NATO jaunā aizsardzības stratēģija paredz, ka sabiedrotie iesaistīties no pirmās iespējamā konflikta dienas, lai gan iepriekš NATO pieeja paredzēja, ka Baltijas valstīm ir jāattur Krievijas iespējamais iebrukums līdz ierodas sabiedroto spēki.
Lietuvas armijas komandieris Valdemārs Rupšis jaunos NATO plānus raksturojis kā pilnībā valsts gaidām atbilstošus.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pauda, ka jaunie plāni būs "detalizētāki un konkrētāki", vienlaikus arī turpmāk tie būs slepeni, lai neatklātu operacionālas detaļas.
Polijas premjerministrs vizītes Viļņā laikā pauda pārliecību, ka Lietuvas galvaspilsētā jūlijā gaidāmais NATO samits būs nozīmīgs, lai garantētu Ukrainas nedalāmību.
Viņš piebilda, ka pirms dažām nedēļām tikšanās laikā ar ASV prezidentu Džo Baidenu un viceprezidenti Kamalu Harisu uzsvēris, ka "Ukrainas drošībai ir nozīmīgs garantiju līmenis", jo Ukrainas drošība "nosaka mūsu drošību".
Kā teica Moraveckis, ir svarīgi mobilizēt NATO sabiedrotos, kas ģeogrāfiski atrodas tālāk no Ukrainas.
"Ukrainas stabilitāte ir ļoti svarīga visas Eiropas stabilitātei un progresam," viņš piebilda.
Lietuva sagaida, ka jūlija vidū gaidāmajā samitā NATO līderi vienosies par vienotiem principiem priekšējai aizsardzībai, kas veidos pamatu vairāk karavīru izvietošanai austrumu flangā, apņemsies aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta un vienosies par Ukrainas iestāšanās NATO perspektīvām.
NATO amatpersonas ir uzsvērušas, ka nevar koncentrēties tikai uz Baltijas valstīm un alianses austrumu flangu, jo apdraudējumu rada ne tikai Kremlis un draudi nepastāv tikai austrumu flangā.
