NATO Karabahā nekaro, armēņiem apliecina Stoltenbergs
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien apliecinājis Armēnijas prezidentam Armenam Sarkisjanam, ka NATO nepiedalās Kalnu Karabahas konfliktā, neraugoties uz to, ka Azerbaidžānu konfliktā atbalsta NATO dalībvalsts Turcija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Armēnija un Azerbaidžāna jau vairāk nekā 25 gadus ir vērtīgi NATO partneri, preses konferencē pēc sarunām sacīja Stoltenbergs. "Mēs arī izskatījām krīzi Kalnu Karabahā un ap to. Es atgādināju prezidentam, ka NATO šajā konfliktā nepiedalās," uzsvēra Stoltenbergs, norādot, ka karadarbības apturēšana būs svarīga gan NATO, gan starptautiskajai drošībai.

"Ir vitāli svarīgi, lai tagad visas puses izrādītu savaldību, ievērotu uguns pārtraukšanas režīmu un mazinātu spriedzi," norādīja NATO vadītājs. "Armēnijai un Azerbaidžānai ir jāatsāk sarunas, lai panāktu konflikta miermīlīgu atrisinājumu. EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju centieni joprojām ir svarīgi," viņš piebilda.

Sarkisjans savukārt norādīja, ka konfliktā piedalās NATO valsts Turcija. "Daudzi analītiķi jau runā, ka tas vairs nav karš starp Kalnu Karabahu un Azerbaidžānu. Šeit piedalās trešā puse, kas sniedz politisku, diplomātisku un militāru atbalstu Azerbaidžānai un kas ir nogādājusi šajā reģionā islāmistu teroristus. Diemžēl šī valsts ir NATO dalībvalsts. Tā ir Turcija," sacīja prezidents.

Pamiers un sarunas ar Minskas grupas līdzdalību kļūs iespējamas, kad no konflikta būs izstājusies Turcija, norādīja Sarkisjans.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.

Kalnu Karabahas konfliktā intensīvas karadarbība atsākās 27. septembrī. Šomēnes abas puses divreiz vienojās par pamiera ievērošanu un abas reizes vienošanās tika pārtraukta neilgi pēc spēkā stāšanās. Rezultātā šiem pamieriem nav bijusi gandrīz nekāda ietekme.

Erevāna paziņojusi, ka kaujās krituši 772 armēņu karavīri un 36 civiliedzīvotāji. Baku ziņo, ka gājuši bojā 63 civiliedzīvotāji, bet kritušo karavīru skaitu nav atklājusi.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Armēnija Azerbaidžāna Jenss Stoltenbergs Kalnu Karabaha NATO Turcija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form