Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeks Strovs ceturtdien pieļāva iespēju, ka NATO karavīri Maķedonijā varētu uzturēties ilgāk par etnisko albāņu kaujinieku ieroču savākšanas misijai paredzētajām 30 dienām.
Strovs, apmeklējot Lielbritānijas kontingentu, kas ir 3900 vīru lielās NATO misijas Maķedonijā vadībā, paziņoja, ka viņš "var saderēt", ka misija savu uzdevumu viņi izpildīs laikā, bet piebilda, ka nemierīgajā Balkānu reģionā nekad neko nevar paredzēt.

"Ar citām NATO dalībvalstīm mēs daudz diskutējām, līdz vienojāmies par 30 dienu ilgu operāciju," Strovs pastāstīja raidkompānijai BBC, kad ieradās Maķedonijā vienas dienas vizītē.

"Varu saderēt, ka vienošanās paliks spēkā un 30 dienās šī operācija tiks pabeigta, tomēr es neesmu pavisam pārliecināts," teica Strovs.

NATO karavīri šonedēļ sāka misiju, kuras ietvaros paredzēts savākt 3300 etnisko albāņu kaujinieku nodotos ieročus. Misija notiek miera līguma ietvaros, kura mērķis ir palīdzēt Maķedonijai izvairīties no vēl viena pilsoņkara Balkānu reģionā.

Aptuveni divas nedēļas pēc tam, kad Maķedonijā ieradās pirmie karavīri no Lielbritānijas, valstī vēl joprojām ierodas karavīri. Kopumā Maķedonijā ieradīsies 4500 karavīru liels NATO spēku kontingents.

NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons ceturtdien paziņoja, ieroču savākšana var ilgt dažas dienas ilgāk nekā sākumā bija plānots, bet viņš uzvēra, ka alianse nav apņēmusies ilgtermiņā garantēt mieru Maķedonijā.

Saskaņā ar pirms divām nedēļām panākto miera līgumu, ko veicināja rietumvalstis, Nacionālās atbrīvošanas armija (NAA) solīja nodot ieročus, ja etniskajiem albāņiem valstī tiks piešķirtas lielākas tiesības. Kopumā Maķedonijā 30% no visiem iedzīvotājiem ir albāņi.

Pēc Strova teiktā, ja miera līgums tiks pildīts pilnībā, Maķedonija saņems ekonomisko palīdzību no Eiropas Savienības un citām valstīm, bet Lielbritānija atbalstīs starptautiskas donoru konferences organizēšanu Maķedonijas atbalstam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!