"Es varu garantēt, ka neatkarīgi no tā, kas notiks, nebūs vakuuma. NATO aizpildīs iespējamo iztrūkumu," augstā amatpersona norādīja laikrakstam "Financial Times".
Austrālija, kas gan nav NATO dalībvalsts, bet ir iesaistījusies NATO vadītajos Starptautiskajos drošības atbalsta spēkos, jau brīdinājusi, ka nevarēs pārņemt vadību Orūzgānas provincē, ja nīderlandiešu karavīri tiešām beigs savu misiju šajā reģionā.
Nīderlandes premjerministrs sestdien iesniedza demisijas rakstu, jo viņa vadītā valdība nespēja panākt vienošanos par Afganistānas misijas pilnvaru pagarināšanu.
Rasmusens februāra sākumā lūdza Nīderlandei uzņemties jaunus pienākumus, apmācot afgāņu drošības spēkus, un paturēt savu kontingentu kara plosītajā valstī vismaz līdz 2011.gada augustam.
Šobrīd Afganistānas Orūzgānas provincē uzturas 1950 nīderlandiešu karavīri. Līdz šim misijas ietvaros kritusi 21 nīderlandiešu militārpersona.
Neraugoties uz iespējamo Nīderlandes kontingenta izvešanu no Afganistānas, kā arī Vācijas un Francijas papildspēku iesaistīšanu, ko Vašingtona uzskata par nepietiekamu soli, Rasmusens veltīja atzinīgus vārdus "visu sabiedroto un partneru ieguldījumam" ISAF operācijās. Viņš uzteica arī vērā ņemamo panākumu, ka gan alianses dalībvalstis, gan to partneri spējuši Afganistānas misijā iesaistīt vēl gandrīz 10 000 karavīru papildus ASV prezidenta Baraka Obamas izsludinātajai amerikāņu militārpersonu skaita palielināšanai par 30 000, ko paredz jaunā militārā stratēģija.