NATO, Putins un Krima: publiskotas Klintona un Jeļcina sarunas
Foto: AP/Scanpix/LETA

Iespējams, ka ASV un Krievijas attiecības nekad nav bijušas tik ciešas, kā laikā, kad valstis vadīja Bils Klintons un Boriss Jeļcins. Nesen publiskotie dokumenti sniedz ieskatu abu prezidentu sarunās par tematiem, kas ASV-Krievijas attiecībās joprojām spēlē svarīgu lomu, tostarp NATO paplašināšanos, Vladimiru Putinu, konfliktu Kosovā un Krimu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Bils Klintons ASV prezidenta amatā stājās 1993. gada janvārī. Vien pāris dienas pēc viņa prezidentūras sākuma Klintons telefonsarunā Jeļcinam paziņoja, ka vēlas izveidot pēc iespējas ciešākas attiecības starp ASV un Krieviju, norādot, ka abiem līderiem un valstīm ir svarīgi sastrādāties, ņemot vērā sarežģīto situāciju Eiropā.

1996. gadā Bils Klintons devās uz vizīti Maskavā – dažus mēnešus pirms Krievijas prezidenta vēlēšanām. Jeļcins Klintonam neslēpa savas bažas par komunistiem un to potenciālo atgriešanos pie varas. "ASV presē tiek runāts, ka cilvēkiem nevajadzētu baidīties no komunistiem; ka viņi esot labi, cienījami un laipni cilvēki. Es brīdinu cilvēkus, lai viņi tam netic. Vairāk kā puse no viņiem [komunistiem] ir fanātiķi, viņi iznīcinātu visu. Tas būtu pilsoņu karš. Viņi iznīcinātu robežas starp [bijušajām PSRS] republikām. Viņi vēlas atgūt Krimu, daži no viņiem pat ir runājuši par Aļasku," Klintonu brīdināja Jeļcins.

Taču toreiz Maskava un Vašingtona saskārās arī ar vairākiem izaicinājumiem. Plaisas ASV-Krievijas attiecībās 90. gadu vidū parādījās laikā, kad notika sarunas par NATO paplašināšanos Eiropas austrumu daļā. Tobrīd aliansē notika sarunas par bijušo Padomju bloka valstu uzņemšanu. Kā liecina publiskotie dokumenti, 1995. gadā Jeļcins pie Klintona vērsās, cenšoties noskaidrot, kādi ir alianses patiesie nodomi. "Es vēlos skaidri saprast kādi ir jūsu nodomi par NATO paplašināšanos, jo, tagad es saredzu apkaunojumu Krievijai, ja jūs to darīsiet. Kā jūs domājat tas izskatās, ja viens bloks turpina eksistēt, kamēr Varšavas pakts vairs nepastāv. Tas ir jauns ielenkums," norādīja Jeļcins. 1997. gadā NATO Poliju, Čehiju un Ungāriju uzaicināja pievienoties aliansei.

Neuzticība ASV-Krievijas starpā palielinājās Kosovas konflikta laikā 90. gadu beigās. Klintons un Jeļcins apsprieda veidus, kā šo konfliktu risināt. Jeļcins Klintonam paziņoja, ka pieprasīs, lai tobrīdējais Serbijas līderis Slobodans Miloševičs pārstāj nesamērīgi lielo spēka pielietošanu, tomēr uzstāja, ka galvenais uzdevums ir panākt, lai konfliktējošās puses uzsāk sarunas.

"Spēka pielietošana no NATO puses ir nepieņemama," izteicās Jeļcins, "es uzskatu, ka mums būtu jāstrādā paralēli: es palielināšu spiedienu uz Belgradu, kamēr tu vērsies pie Kosovas albāņu līderiem. Ja mēs abi sasniegsim savus mērķus, tad mēs atradīsim risinājumus šīm problēmām, līdzīgi, kā mēs to esam darījuši iepriekš."

Publiskotajās prezidentu sarunās atklājas, ka Klintons toreiz centās pārliecināt Jeļcinu izstrādāt ANO rezolūciju, kurā tiktu nosodīta Serbijas rīcība, vienlaikus neizslēdzot militāru iejaukšanos no Rietumu puses, raksta RFE/RL. "Ja mēs strādāsim kopā, tad domāju, ka spēsim izvairīties no iejaukšanās. Kas attiecās uz NATO, es ļoti ceru, ka darbība no NATO puses nebūs nepieciešama," Jeļcinam atbildēja Klintons.

Kā zināms, NATO iesaistīšanās Kosovas konfliktā tomēr notika. 1999. gada martā, pēc tam, kad parādījās ziņas par iespējamu etnisko tīrīšanu, kuras rezultātā tūkstošiem albāņu bija spiesti pamest Kosovu, NATO uzsāka gaisa uzbrukumus pret Serbijas spēkiem Kosovā un arī pašā Serbijā.

Kremlis par šo NATO rīcību bija ļoti sadusmots. Tobrīdējais Krievijas premjers Jevgēņijs Primakovs bija ceļā uz Vašingtonu, lai pārrunātu notiekošo Kosovā. Saņēmis ziņu no ASV viceprezidenta Ala Gora, ka NATO ir iesaistījusies konfliktā, Primakovs atcēla savu vizīti un devās atpakaļ, vēsta RFE/RL. NATO iesaistīšanās Kosovas konfliktā abu valstu attiecības tobrīd noveda pie viena no zemākajiem punktiem. Arī mūsdienās Maskava uz Kosovā notikušo atskatās ar lielu aizvainojumu.

Tuvojoties savas prezidentūras beigām, Jeļcins Klintonam stāstīja arī par nesen Krievijas premjera amatā iecelto Vladimiru Putinu. "Es vēlos tev par viņu [Putinu] pastāstīt, lai arī tu zinātu kāds cilvēks viņš ir.. Es uzskatu, ka viņš ir spēcīgs vīrs, kurš labi pārzina jautājumus, kas attiecas uz viņa pilnvarām. Vienlaikus, viņš ir rūpīgs un spēcīgs, ļoti sabiedrisks. Un viņam ir ļoti viegli uzturēt labas attiecības ar cilvēkiem, kuri ir viņa partneri. Esmu pārliecināts, ka uzskatīsi viņu par ļoti kvalificētu partneri, " šādi Putinu publiskotajās sarunās raksturoja Jeļcins.

Dažus mēnešus vēlāk Klintons ar Jeļcinu par Putinu runāja vēlreiz. Jeļcins bija pārliecināts, ka Putins kļūs par Krievijas prezidentu. "Viņš ir demokrāts, viņš zina Rietumus," teica Jeļcins. 2000. gada martā Putins tika ievēlēts par Krievijas prezidentu.

ASV-Krievijas attiecības Jeļcina un Klintona administrāciju laikā ievērojami atšķiras no tām, kas starp Vašingtonu un Maskavu pastāv šobrīd. Vairāki politikas apskatnieki ir norādījuši, ka nekad starp ASV un Krievijas vadītājiem nav bijušas tik ciešas saiknes, kā laikā, kad valstu līderi bija Bils Klintons un Boriss Jeļcins.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ANO ASV Bils Klintons Kosova Krievija Krima Maskava NATO Serbija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form