Otrdien oficiāli sākts ratifikācijas process Somijas un Zviedrijas uzņemšanai NATO, paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Šī ir laba diena Somijai un Zviedrijai un laba diena NATO," teikts Stoltenberga un Somijas un Zviedrijas ārlietu ministru kopīgajā paziņojumā presei.
"Ar 32 valstīm pie galda mēs būsim vēl spēcīgāki un mūsu cilvēki būs vēl lielākā drošībā, mums saskaroties ar desmitgadēs lielāko drošības krīzi," uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.
30 NATO valstu vēstnieki otrdien parakstīja abu valstu pievienošanās protokolus, kam sekos ratifikācijas process visās 30 NATO dalībvalstīs. Domājams, ka šis process ilgs vairākus mēnešus.
"Mēs esam ārkārtīgi pateicīgi par visu spēcīgo atbalstu, ko mūsu pievienošanās ir saņēmusi no sabiedrotajiem," sacīja Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde.
"Mēs esam pārliecināti, ka mūsu dalība stiprinās NATO un veicinās eiroatlantiskās zonas stabilitāti," viņa piebilda.
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē, taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainījis drošības situāciju Eiropā, tāpēc abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.
NATO samitā Madridē pēc tam, kad tika pārvarēti Turcijas iebildumi, abas valstis tika oficiāli uzaicinātas pievienoties NATO.
Turcija bija paudusi pretestību, apsūdzot abas valstis par patvēruma sniegšanu kaujiniekiem no kurdu bruņotajiem grupējumiem, kas cīnās pret Turcijas valdību. Ankara arī pauda neapmierinātību, ka 2019.gadā, kad Turcija sāka bruņotu operāciju pret Sīrijas kurdiem, Stokholma un Helsinki noteica sankcijas attiecībā uz bruņojuma piegādēm šai valstij.
Taču valstīm izdevās vienoties, Somijai un Zviedrijai apņemoties ātri un rūpīgi izskatīt Turcijas lūgumus par terorismā aizdomās turēto personu deportāciju vai izdošanu. Somija un Zviedrija arī piekritušas atcelt embargo ieroču piegādēm Turcijai, kas tika noteikts 2019.gadā, kad Turcija sāka bruņotu operāciju pret Sīrijas kurdiem.
