NATO samitā uzmanības centrā būs draudu atturēšana un attiecības ar ES un Krieviju
Foto: AFP/Scanpix/LETA

NATO samitā jūlijā galvenā uzmanība tiks pievērsta piecām jomām, tostarp draudu atturēšanai, attiecībām ar Eiropas Savienību (ES) un Krieviju.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, uzrunājot NATO Parlamentāro asambleju Varšavā, norādīja, ka samitā, kas plānots 11. un 12.jūlijā Briselē, tiks pievērsta uzmanība arī stabilitātei robežreģionos, sevišķi dienvidos, kā arī NATO modernizācijai un sloga vienlīdzīgākai sadalei.

Stoltenbergs sagaida, ka NATO dalībvalstu līderi samitā pieņems lēmumu uzlabot spēku kaujas gatavību un mobilitāti.

Viņš norādīja, ka draudu atturēšana un aizsardzība nav atkarīga tikai no spēkiem, ko NATO ir izvietojusi, bet arī no spējas nepieciešamības gadījumā ātri pārvietot šo spēkus.

2016. gadā NATO samitā Varšavā NATO valstu un valdību vadītāji apstiprināja vienošanos par daudznacionālu bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Šo grupu ietvaros Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā izvietoti aptuveni 4000 karavīru no citām NATO dalībvalstīm.

Stoltenbergs arī norādīja, ka sagaida no NATO dalībvalstu līderiem, ka tie atkārtoti apliecinās duālo pieeju Krievijai, apvienojot draudu atturēšanu un aizsardzību ar politisko dialogu.

"Pat ja mēs neticam labākām attiecībām ar Krieviju nākotnē, mums ir jākārto attiecības ar Krieviju," viņš piebilda.

NATO samits notiks laikā, kad pieaug bažas par Krievijas aktivitātēm hibrīdajā karadarbībā un kiberuzbrukumiem.

Lords Džoplings no Apvienotās Karalistes nedēļas nogalē NATO Parlamentārajā asamblejā sacīja, ka aliansei vajadzētu apsvērt jauna panta "5B" ieviešanu, kas paredzētu kolektīvu atbildi gadījumos, kad pret vienu NATO dalībvalsti tiek izvērsts hibrīdais karš.

NATO līguma piektais pants garantē kolektīvās aizsardzības principu, proti, ka uzbrukuma gadījumā vienai no dalībvalstīm palīgā nāk pārējās dalībvalstis.

NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Kērtiss Skaparoti martā paziņoja, ka NATO dalībvalstis cenšas saprast, kādos gadījumos kiberuzbrukums varētu iedarbināt NATO līguma piekto pantu.

Source

LETA

Tags

Jenss Stoltenbergs NATO
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form