NATO apņēmusies stiprināt Austrumeiropas militāro kapacitāti pēc tam, kad Ukrainā pēdējo nedēļu laikā strauji pastiprinājusies karadarbība. Ceturtdien Briselē par to lemt sabraukuši NATO dalībvalstu aizsardzības ministri, ziņo BBC.

Jau tuvākajā laikā paredzēts publicēt sīkākas detaļas par alianses militārās klātbūtnes palielināšanu Austrumeiropas valstīs. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs jau norādījis, ka šī būs lielākā organizācijas kopējo spēku pastiprināšana kopš Aukstā kara.

Ceturtdien Briselē notiekošajā NATO dalībvalstu aizsardzības ministru tikšanās laikā tiek mēģināts panākt kopēju abalstu Austrumeiropas valstu ilitāro spēju pastiprināšanai. Tiek plānots, ka tiks izveidota 5000 vīru liela ātrās reaģēšanas vienība, kas būs kaujas spējīga divu dienu laikā pēc šādas nepieciešamības rašanās.

NATO paredz izveidot nelielus komandcentrus Igaunijā, Lietuvā, Latvijā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā. Šīs pārmaiņas tiek vērtētas kā preventīvi pasākumi pret iespējamo Krievijas adraudējumu Baltijas valstīm vai kādiem citām bloka valstīm gadījumā, ja Ukrainas krīze vairs nebūs kontrolējama.

BBC analītiķis Džonatans Markuss gan brīdina ka, kamēr NATO savas darbības uztver kā aizsardzības stratēģiju, Krievija tās pasniegs pavisam pretēji. Tieši pretējās attieksmes pret Ukrainas krīzi ir tās, kas turpina paplašināt plaisu starp Rietumvalstīm un Krieviju.

Starp NATO plāniem ir arī karavīru mācību centra izveide Gruzijā, kā arī Ukrainas armijas reformu vadība, kas Maskavu uztrauc. Saspīlējums varētu kļūt vēl lielāks, ja NATO nolems apbruņot Ukrainas armiju, uzskata analītiķis.

NATO vadītājs izteicies, ka bloka valstu drošības apstākļi Krievijas agresijas dēļ piedzīvo "fundamentālas pārmaiņas". "Šis ir kaut kas tāds, ko mēs darām, reaģējot uz agresīvajām Krievijas darbībām, kas pārkāpj starptautiskos likumus, kā arī Krimas aneksiju," viņš norādīja ceturtdienas rītā pēc ministru sagaidīšanas Briselē.

Stoltenbergs uzsvēra, ka NATO Austrumeiropas valstu militārās kapacitātes stiprināšana ir jāveic, jo "mums ir jāpiemēro savi spēki, kad redzam, ka pasaule mainās".

Tikmēr ASV valsts sekretārs Džons Kerijs ir apturējis sarunas Kijevā līdz brīdim, kad ASV izlems, vai uz Ukrainu sūtīt ieročus. Līdz šim ASV Ukrainai ir sniegusi tikai "ne-letālu" palīdzību. Vēl trešdien nākamais Aizsardzības ministra kandidāts Eštons Kārters paziņoja, ka "sliecas" uzsākt ieroču piegādi.

Krievija noliedz Ukrainas un Rietumvalstu apsūdzības savas armijas sūtīšanā uz Ukrainu un Ukrainas austrumos karojošo teroristu apbruņošanā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!