"Par pretraķešu aizsardzību mēs vēl neesam vienisprātis," NATO ģenerālsekretārs Anderss Fo Rasmusens paziņoja pēc alianses dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās ar Lavrovu, kura pārstāvētā valdība draudējusi izvietot raķetes Eiropas Savienības (ES) robežas tuvumā.
"Tomēr mēs visi piekrītam, ka ir svarīgi turpināt mēģinājumus, turpināt runāt un turpināt ieklausīties vienam otra bažās," Rasmusens teica preses konferencē Briselē.
Runājot par Krievijas paustajām bažām, ka aizsardzības sistēmu daļēja izvietošana bijušajās padomju republikās mazinās Krievijas stratēģiskā arsenāla potenciālu, Rasmusens atkārtoja, ka NATO dalībvalstis "neuzskata Krieviju par ienaidnieku".
NATO ģenerālsekretārs atjaunoja savu uzaicinājumu Krievijai sadarboties šajā sistēmā, ko plānots izvietot Rumānijā, Polijā, Spānija un Turcijā, "lai viņi paši savām acīm redz, ka tas nav tieši vērsts pret Krieviju".
Maskava vēlas, lai NATO paraksta juridiski saistošu dokumentu, kurā apstiprināts, ka pretraķešu aizsardzības sistēma nav vērsta pret Maskavu, bet alianse apgalvo, ka to apstiprinājusi jau pietiekami daudz paziņojumos.
"Vēlamies saņemt skaidras garantijas, ka pretraķešu aizsardzības [sistēma] netiks mērķētas pretī mūsu stratēģisko [potenciālu]," pēc sarunām preses konferencē skaidroja Krievijas ārlietu ministrs.
Maskava ierosina, ka abas puses varētu darboties kopīgā pretraķešu aizsardzības sistēmā, tomēr NATO uzstāj uz divām atsevišķām sistēmām, kurās abas bijušās Aukstā kara ienaidnieces apmainās ar informāciju.
"Esam gatavi dialogam, kurā visu pušu likumīgās tiesības ir ņemtas vērā," paziņoja Lavrovs, uzsverot, ka "mums joprojām ir nedaudz laika, bet tas sarūk ar katru dienu".
Rasmusens pauda cerības, ka vienošanās tiks panākta maijā Čikāgā gaidāmajā NATO samitā.
Jau vēstīts, ka Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs 23.novembrī paziņoja, ka Krievija patur tiesības atteikties no tālākas atbruņošanās gadījumā, ja situācija ar Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmu attīstītos Krievijai nelabvēlīgi. Medvedevs arī uzdeva iekļaut kaujas sastāvā raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas radiolokācijas staciju Kaļiņingradas apgabalā, kas darbu sāka novembra beigās, un pastiprināt stratēģisko kodolspēku objektu piesegšanu.
NATO plānotās Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas nolūks ir nodrošināt aizsardzību pret raķešu uzbrukumiem no tādām neprognozējamām valstīm kā Irāna.
Iepriekš NATO ir noraidījusi Krievijas ierosinājumu izveidot atbildības zonas, uz kurām balstoties Maskava uzņemtos atbildību par dažu kaimiņvalstu aizsargāšanu no naidīgo valstu raķešu uzbrukumiem. Savukārt NATO ierosinājusi izveidot divas neatkarīgas pretraķešu aizsardzības sistēmas, kas savā starpā apmainītos ar informāciju. Krievija jau agrāk ir brīdinājusi, ka gadījumā, ja netiks ievērotas tās intereses, tā varētu veikt papildu drošības pasākumus, tostarp pastiprināt bruņojumu.
NATO un ASV ir mēģinājušas uzlabot attiecības ar Krieviju kopš Baraka Obamas stāšanās ASV prezidenta amatā 2009.gadā.
Tomēr pilnīga sapratne nav panākta.
Krievija šogad asi kritizēja NATO gaisa spēku misiju Lībijā, apsūdzot aliansi par Apvienoto Nāciju Organizācijas mandāta pārkāpšanu, kā arī draudējusi slēgt tranzīta ceļu NATO kravām uz Afganistānu, kas īpaši svarīgs kļuva pēc tam, kad Pakistāna slēdza savu teritoriju NATO kravām pēc tam, kad gaisa triecienos pie Afganistānas robežas novembrī gāja bojā 24 Pakistānas karavīri.
Rasmusens gan šos draudus noraidīja, apgalvojot, ka stabilitāte Afganistānā ir arī Krievijas interesēs.