NATO, visticamāk, sāks iestāšanās sarunas ar Melnkalni
Foto: AFP/Scanpix

NATO ārlietu ministru sanāksmē, kas Briselē notiks otrdien un trešdien, visticamāk tiks uzsāktas iestāšanās sarunas ar Melnkalni, atzina augsta līmeņa alianses amatpersonas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Paredzēts, ka Melnkalnes sasniegtā progresa izvērtēšana un iestāšanās sarunu uzsākšana būs viens no ministru sanāksmes prioritārajiem jautājumiem. Kāda augsta līmeņa NATO amatpersona žurnālistiem prognozēja, ka iestāšanās sarunas ar Melnkalni varētu ilgt vismaz divus gadus, norādot, ka aliansei joprojām ir nozīmīgs paplašināšanās process.

NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā paredzēts pārrunāt arī jautājumus, kas saistīti ar teroristiskā džihādistu grupējuma "Daesh" ("Islāma valsts") radītajiem izaicinājumiem alianses dienvidu valstīm, kā sagaidāms, ka dalībvalstis apmainīsies ar viedokļiem saistībā ar attiecībām ar Krieviju un Ukrainas konfliktu. Vienlaikus netiek plānots, ka sanāksmē tiks pieņemti lēmumi par aizsardzības infrastruktūras uzlabošanu Baltijas valstīs, vai alianses austrumu flangā.

Savukārt Lielbritānijas vēstnieks NATO Adams Tomsons, sarunā ar žurnālistiem, pieļāva, ka, lai gan par šādiem soļiem ir pāragri runāt, jautājums varētu tikt izskatīts aizsardzības ministru sanāksmē, kura notiks nākamajā gadā.

Amatpersonas uzsvēra, ka NATO nemaina savu apņemšanos saskaņā ar NATO – Krievijas līgumu, saskaņā ar kuru alianse atturas no pastāvīgu un nopietnu kaujas vienību pārvietošanu uz austrumu dalībvalstīm, tomēr tas nav arī pretrunā ar nepieciešamās infrastruktūras izveidošanu, lai nodrošinātu uzņemošās valsts atbalstu. Par šiem jautājumiem gan plānotas padziļinātākas diskusijas laikā līdz Varšavas samitam 2016.gada vasarā.

NATO uzsver, ka tādējādi nav pamata Krievijas pārmetumiem par militārās kapacitātes palielināšanu pie tās robežām, norādot, ka, piemēram, ASV savus spēkus Eiropā dažu gadu laikā samazinājusi no 350 tūkstošiem līdz aptuveni 30 tūkstošiem karavīru.

Paredzēts, ka ministri sanāksmes laikā pievērsīsies arī tālākiem Afganistānas armijas apmācības pasākumiem, kā arī pārrunās plānus par turpmāko tās finansēšanu. Alianses iesaisti operācijā "Resolute Support", kuras ietvaros tiek apmācīta Afganistānas armija, plānots saglabāt tādā pašā apmērā - 12 tūkstoši militārpersonu, no kurām pusi nodrošina ASV, bet otru pusi - pārējās dalībvalstis.

NATO augsta līmeņa amatpersonas vairākkārt atzina, ka alianse šobrīd saskaras ar agrāk nepieredzētiem izaicinājumiem, kas ir neparedzamāki nekā jebkad iepriekš. NATO ir noraizējusies par teroristiskā džihādistu grupējuma "Islāma valsts" ātro evolūciju, kā arī par neparedzamajām Krievijas darbībām.

Sagaidāms, ka ministri pārrunās arī incidentu, kurā Turcija notrieca Krievijas lidmašīnu, kā arī veidus, kādos no tiem izvairītes nākotnē. NATO stingri uzsver, ka dalībvalstīm ir tiesības aizsargāt savu gaisa telpu.

NATO ārlietu ministru sanāksmi apmeklē arī Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Federika Mogerīni, ASV valsts sekretārs Džons Kerijs un Ukrinas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Islāma valsts Melnkalne NATO
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form