NATO zina, kādus draudus var radīt Baltijas valstu izolēšana un ir gatava tikt galā ar scenāriju, ja Krievijas spēki vēlētos ieņemt tā saukto Suvalku koridoru, atgriežot Latviju , Lietuvu un Igauniju no pārējās Eiropas, ceturtdien NATO mītnē Briselē apliecināja organizācijas ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Suvalku koridors ir šaura aptuveni 100 kilometrus plata sauszemes josla starp Poliju un Lietuvu. Tas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem ģeogrāfiskajiem izaicinājumiem Baltijas valstu aizsardzībai, jo kara gadījumā Krievijas spēki varētu mēģināt savienot savus spēkus no Kaļiņingradas reģiona ar savu sabiedroto Baltkrieviju, tādā veidā izolējot Baltijas valstis un apgrūtinot NATO papildspēku ierašanos pa sauszemi.
NATO lielākajās militārajās mācībās kopš Aukstā kara "Anakonda" 2016. gada vasarā Polijā viens no mērķiem bija tieši Suvalku koridora aizsardzības izspēlēšana.
NATO aizsardzības ministru tikšanās laikā trešdien tika apstiprināts, ka 2017. gada sākumā Baltijas valstīs un Polijā tiks izvietota pa aptuveni 1000 karavīru stiprai daudznacionālai kaujas grupai katrā. Šos bataljonus vajadzības gadījumā visātrāk var pastiprināt palielinātie un uzlabotie NATO Atbildes spēki (NATO Response Force jeb NRF), kas tagad ir vairāk nekā 40 tūkstošus vīru stipri. Bet izskanējušas bažas, vai šie papildspēki spēs ierasties gadījumā, ja tiks ieņemts Suvalku koridors.
"Tas ir izaicinājums, kas tiek ņemts vērā militārajā plānošanā. Mēs esam informēti par Suvalku koridoru un zinām, kā ar šādu situāciju tikt galā," tikšanās laikā ar Baltijas valstu un Polijas žurnālistiem ceturtdien apliecināja Stoltenbergs.
"NATO būtība ir būt vienam par visiem un visiem par vienu – uzbrukums vienai dalībvalstij saskarsies ar atbildi no visām," viņš skaidro. Tieši tāpēc austrumu flanga stiprināšanas ietvaros uz reģionu tiek nosūtīti daudznacionāli Kanādas, ASV, Lielbritānijas un Vācijas vadīti bataljoni – tas ir ļoti skaidrs atturēšanas signāls, uzsver ģenerālsekretārs.
Turklāt krīzes gadījumā Baltijas valstīs un Polijā var tikt izvietoti vēl papildspēki, kas darbotos kā atturēšana, lai novērstu uzbrukuma risku, viņš skaidro. Tāpēc NATO uzlabo informācijas vākšanas spējas un izpratni par situāciju, lai spētu savlaicīgi un atbilstoši reaģēt.
"Atslēga ir atturēšana, NATO vienotība ir atslēga," ir pārliecināts Stoltenbergs. Viņš kā piemēru raksturo Aukstā kara gadus, kad Rietumberlīne bija sala Austrumvācijas teritorijā. "Bet viņi jutās droši, jo zināja, ka aiz viņu mugurām ir NATO, kas sūtīja skaidru vēsti – mēs aizsargājam Rietumberlīni," atgādina Stoltenbergs.
Kaut arī NATO spēku pastāvīgā klātbūtne reģionā var nebūt liela, NATO tik un tā aizsargās savas dalībvalstis, viņš pasvītro. Vēl ir arī NATO valstu nacionālie spēki, kuru spēju uzlabošanu es apsveicu, papildina ģenerālsekretārs.
