Zelts patiešām var augt kokos, liecina Austrālijas zinātnieku pētījums, kuri vērtīgā metāla daļiņas atraduši eikaliptu lapās, vēsts laikraksts "The Independent".
Eikalipta lapās atrastie zelta graudiņi izmērā ir aptuveni viena piektā daļa no cilvēka mata diametra, tāpēc atklājums jaunu "zelta drudzi" diez vai izraisīs, tomēr tas var dot iespēju zemes minerālvielu izpētē.
Rietumaustrālijas eikalipti zelta daļiņas uzņem no zemes caur saknēm, bet pēc tam tās uzkrājas zaros un lapās, skaidro ģeoķīmiķi no Austrālijas Zinātniskās un industriālās izpētes organizācijas.
"Eikalipts darbojas kā hidrauliskais pumpis – tā saknes stiepjas desmitiem metrus zem zemes un paceļ zeltu saturošu ūdeni. Tā kā zelts kokam var būt kaitīgs, to pārvieto uz zariem un lapām, kur tas var tikt izvadīts vai nomests zemē," stāsta pētījuma galvenais autors Mels Linterns.
Lai gan lapās atrastais vērtīgā metāla daudzums ir ļoti niecīgs, tas varētu norādīt uz iespējamiem zelta krājumiem pat desmitiem metrus zem zemes miljoniem gadu senu nogulumu slānī, uzskata pētnieki.
Zinātnieki zelta daļiņas dažu koku lapās, zaros un mizā atrada ar speciālu aparatūru, kas izmanto rentgena starus.
Minerālvielu meklēšana augos varētu būt laba metode, kā bez urbšanas atklāt to, kas atrodas pazemē. "Tas ir daudz mērķtiecīgāks minerālu meklēšanas veids, kas samazina ietekmi uz vidi un izmaksas," uzskata Linters.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
