Foto: EPA/Scanpix/LETA

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ceturtdien videosarunā ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko piedāvājis palīdzēt Baltkrievijai ar medicīnas preču piegādēm, bet paudis bažas par Astravjecas atomelektrostaciju (AES), ceturtdien paziņoja Nausēdas padomniece Asta Skaisgirīte.

Tā bija pirmā saruna starp Lietuvas un Baltkrievijas prezidentiem desmit gadu laikā. Skaisgirīte atklāja, ka abi līderi apmainījās viedokļiem par pasākumiem cīņā pret jauno koronavīrusu abās valstīs. "Mūsu valsts līderis piedāvāja Baltkrievijai palīdzību medicīnas preču piegāžu veidā, ja nepieciešams, jo Baltkrievija ir iesniegusi lūgumu pēc palīdzības Eiropas Savienībai," sacīja Skaisgirīte.

Prezidenti arī apsprieda kravu pārvadājumus starp Lietuvu un Baltkrieviju. Nausēda uzskata, ka kaimiņvalstīm jānodrošina netraucēti kravu pārvadājumi pāri kopīgajai robežai šajā smagajā periodā, norādīja Skaisgirīte.

"Tā arī bija iespēja pateikties Baltkrievijas prezidentam par sadarbību Lietuvas pilsoņu un tūristu no trešajām valstīm repatriācijā cauri Baltkrievijai uz Lietuvu," atklāja Nausēdas padomniece. Lietuvas prezidents "pauda ļoti dziļas bažas" par Astravjecas AES drošību un piedāvāja Baltkrievijai palīdzību tās energoapgādes avotu dažādošanai.

Baltkrievija savas AES būvei ir izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai.

"Viņš uzsvēra, ka jautājums par spēkstacijas drošību Baltkrievijā jārisina augstākajā, prezidenta līmenī, un Eiropas Savienība uzstāj, ka jāizpilda stresa testa prasības, pirms tiek atklāta Astravjecas AES," sacīja Nausēdas padomniece.

"Mēs uzskatām, ka spēkstacijas celtniecība ir arī papildu slogs Baltkrievijas ekonomikai, jo tā izmanto Krievijas aizdevumus, kas būs jāatmaksā," norādīja Skaisgirīte. Viņa piebilda, ka Lietuvas prezidents piedāvājis palīdzēt dažādot Baltkrievijas energoapgādes avotus, lai mazinātu tās atkarību no Krievijas resursiem un infrastruktūras. Lietuvas un Baltkrievijas prezidenti apsprieda arī jautājumus, kas saistīti ar kultūru, zinātni un cilvēktiesībām, atklāja Nausēdas padomniece.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!